Kas ir mīlestība?

Kas ir mīlestība?

05. Feb 2014, 09:50 Agnija Agnija

Lai arī Māmiņu klubs pašlaik aicina blogos pastāstīt vai parādīt bērnu acīm, kas ir mīlestība, man arī radās vēlme uzrakstīt kaut ko. Ir klikšķis, ka vajag un viss. Kas ir mīlestība? Jā, es nerakstīšu to ar lielo burtu, nevis tāpēc, ka man tā neliekas īpaša vērtība, bet tāpēc, ka tā nav viena vienīga, konkrēta lieta.  Katrā ziņā, to redzu daudz un dažādās izpausmēs un par to arī uzrakstīšu. Atzīšos, klikšķinu taustiņus, bet man vēl nav prātā konkrēta doma, par ko būs mans stāsts. Filozofija nav mana stiprā puse, es vairāk esmu sajūtu cilvēks, kas vērtē lietas, kā tās uztveru emocionāli. Es ļaušos pirkstiem un gan jau tie mani aizvedīs kaut kur.

Redziet! Es paļaujos – un tas vien liecina, ka es mīlu Dievu, atzīstu to un spēju paļauties, zinot, ka tieku sargāta. Un es mīlu sevi par to, ka spēju ļauties notikumiem un vairs nekautrējos, nepārdzīvoju, ka man nav skaidru, tipisku mērķu.  Es esmu atradusi sevi šādu, pieņēmusi un iemīlējusi.

Jau sen sapratu, ka man nav tik svarīgi saņemt mīlestību, kā pašai to sniegt citiem. Sniegt, dot caur rūpēm, vēlmi iepriecināt, vēlmi darīt labas lietas un palīdzēt. Man ir neiedomājami daudz naivuma, ka domāju, ka spēju darīt pasauli labāku (smaidu), pat ja tas ir niecīgs ieguldījums uz pasaules fona, es ticu, ka varu, jo man ir vēlme dalīties mīlestībā.

Redz, tagad ienāca prātā, ka mīlestība ir vienādības zīme ar gudrību. Vairs neesmu jauns skuķis, kas tikai prasa un prasa. Laiks iet un ar katru dienu mācos, veidojos, topu sieviete ar savu dzīves gudrību. Gudrību, kas man rāda ceļus kā dzīvot, kā dot, kā novērtēt, kā izvērtēt, kā redzēt, kā saprast… Tikai gudrs cilvēks zina un jūt, ka dodot mīlestību, to arī saņem pats, ka viss iet pa apli un spirāli.

Un par redzēšanu un saprašanu – šeit minēšu to, ka esmu sapratusi, kā mani mīl mans partneris. Es to ieraudzīju… bija tikai jābūt vēlmei to ievērot un ieraudzīt. Kad nesaņemu regulāri ausī čukstētus saldus vārdus un nepiedzīvoju stundām garas sarunas sveču gaismā, man radās jautājums, vai tas vispār man ir vajadzīgs, ja jau esmu izvēlējusies mīlēt tieši šo partneri? Arī viņš man jautāja, vai vēlos to cukuru, uz ģitāras spēlējošu dzejnieku, bet mums būtu, piemēram, tikai mazs īrēts miteklis bez apkures vai arī  - plaša, ērta, remontēta mājvieta, kur ir silts, mājīgi un komfortabli un mazrunīgāks, bet praktiskāks vīrietis blakus? Protams, ka es gribu to otro un, viennozīmīgāk, to labāko variantu tieši man. Un kā tad viņš mīl? Ar izremontētu dzīvokli, ar iekurinātu krāsni, ar salabotu santehniku, ar atnestu smagu kartupeļu maisu no tirgus, ar salabotiem ratiņiem, ar paša izgatavotām mēbelēm, ar rūpēm, ar vēlmi to man (mums) sniegt. Tātad mīlestība ir arī vēlme. Vēlme būt, dot, veidot kopā, būt kopā.

Mīlestība var būt un ir tik daudz kas un, es teiktu pat, ka viss! un ir tik brīnišķīgi apzināties, ka man vēl it tik daudz laika mīlēt. Mīlēt visu!

 

Ilustrācija no www.quotepiper.com

Agnija Agnija 05. Feb 2014, 10:35 latlati

😀 Skaisti! Uzraksti par to konkursa ietvaros!