Kā no ledusskapī esošajiem iesāktajiem produktiem var uzburt maltīti ar trīs gardiem ēdieniem

Kā no ledusskapī esošajiem iesāktajiem produktiem var uzburt maltīti ar trīs gardiem ēdieniem

21. Jun 00:00 Banija_lv Banija_lv

Pārtikas pārpalikums noteikti nav tikums, tāpēc radinu sevi pie apdomīgas iepirkšanās, mākas saplānot ēdienkarti, notvert to īsto ēdienreižu apjomu, kuru pagatavot, lai nepaliktu pāri ēdiens, kas pēc tam tiek izmests ārā.

Atzīšos, ka tas nav vienas dienas darbiņš un sevi pie apdomības jāradina pamazām ilgākā laika periodā. Un tā nu aizvien manos plauktos ir pa kādam iepakojumam ar rīsiem, kur vienai maltītei vairs nepietiek, taču ārā tās pāris karotes jau arī nemetīs. Tas pats kas ar kausēto sieriņu, kas kastītē ir tik maz, ka divām brokastmaizēm nepietiks, bet vienai būs daudz par daudz. Ārā jau nemetīs, un tā nu šie atlikumi tiek taupīti, taupīti, kamēr beigās sabojājas un tiek izmesti. OK, ar beramajiem produktiem tas praktiski nekad nenotiek, bet ar piena, gaļas produktiem gan itin bieži. Tāpat kā ar maizi, kur no klaipa viena šķēle palikusi skumji gaidām savu kārtu, bet tā arī nesagaida.

Hanzas maiznīcas un Zero Waste Latvija īstenotā eksperimenta “Pārpalikums nav tikums” ietvaros šonedēļ mūsu ģimeni sagaidīja piedzīvojums - pie mums mājās viesojās restorāna “Buržujs” šefpavārs un raidījuma “Gatavo dabā” vadītājs Renārs Purmalis, lai parādītu un iedvesmotu, ka arī no mājās esošajiem produktu atlikumiem var pagatavot bezgala gardas maltītes.

Kas parasti ir mūsu ledusskapī? Kāds dārzenis, kāds kausētais vai svaigais siers, piens un vienmēr, pilnīgi vienmēr, tajā ir atrodamas olas, savukārt “pieliekamajā” varētu atrast pašu velnu - tajā var atrast neskaitāmus rīsu un griķu veidus, dažādu formu makaronus. Lielākoties no visa ir pa mazumiņam, jo ar vienu makaronu paciņu vakariņām ir par daudz, bet priekš divām reizēm - par maz. Tāpēc atlikumi veidojas pašai to neapzinoties un bieži vien ir pat grūti pārvaldīt, kas skapī atrodams. Tāpēc esmu sev nosolījusies piekopt principu “mazāk ir vairāk”, soli pa solim nolikvidējot pārpalikumus, lai savu skapi veidotu pārredzamāku, maksimāli izvēloties beramos produktus iegādāties beziepakojumu veikalos, lai izbēgtu no daudzajām paciņām, kur katrā palicis pa mazumiņam.

Bet ķeramies pie lietas. Renārs iesākumā uzmanīgi nopētīja gan mūsu krājumus ledusskapī (ja pirms tam man šķita, ka no tur esošā jau neko jēdzīgu nevar pagatavot, viņš pierādīja pretējo), gan arī manā beramo produktu plauktiņā un nolūkoja, kādas garšvielas atrodamas manā haotiskajā garšvielu plauktā. Atzīšos, arī tur var atrast no visa kā daudz un reizē arī pavisam nedaudz - vairākas iesāktu kariju paciņas, bazilika utt. No tā visa Renārs uzmeistaroja trīs gardus ēdienus, par kuriem Lauma teica: “Gribu vēl!”

Interesantākais, ka šefpavārs ierādīja, kā var ēdiena gatavošanā izmantot maksimāli daudz no viena produkta. Piemēram, ja gatavojam sautējumu ar brokoļiem, tad brokoļa cieto daļu, kura parasti tiek izmesta ārā, var sagriezt un izmantot, lai taptu gards buljons! Tāpat kā burkānu gali, kas ierasts tiek ar vieglu roku nogriezti un ielidināti atkritumu tvertnē. Tas viss var nākt talkā, lai radītu ēdienam bagātīgu garšu. Tā nu uz katlu ceļoja no dārzeņu “atgriezumiem” tapušais buljons, paciņā atlikusī puse saujas rīsu, saldais kartupelis, sīpols, brokolis. Turpat arī labi iederējās atlikumi no kausētā sieriņa, kas, visticamāk, tā arī būtu palikuši ledusskapī līdz brīdim, kad konstatētu, ka tas jau sakaltis un metams ārā, bet kā punkts uz “i” bija saldskābā Ķīnas mērce, kas glabājās ledusskapī no tādiem laikiem, kurus vairs neatceros. OK, būsim godīgi, es pat biju aizmirsusi, ka tāda burka glabājas manā ledusskapī, bet iepriekš to, šķiet, nebiju izmetusi ārā ar domu “ja nu noderēs”. Un noderēja. Tapa aromātisks, bagātīgs sautējums - tieši tik daudz, lai pietiktu pusdienām, bet vakariņās, pievienojot apceptus vistas gabaliņus, ēdiens iegūtu jaunu garšu.

Visam klāt Renārs Purmalis pagatavoja veselīgus dārzeņu salātus, kas pa spēkam būtu ikvienam. Kā? Manā ledusskapī varēja atrast noskumušu burkānu, kā arī Briseles kāpostus. Kāpostu virspusējās lapiņas nolobījām (pārējā daļa arī tika izmantota gudri - tā ceļoja uz sautējumu), tās tika veikli noblanšētas tāpat kā burkāns, kas ar mizojamo nazīti tika sagriezts plānās lentītēs. Visam klāt - apgrauzdētas sēkliņas. Aromātiski bez sava gala!

Bet tas saldais ēdiens!!! Es kādreiz omai lūdzu, lai viņa pagatavo kaut ko garšīgu pat tad, ja mājās nekā nav. Un Renāram tas izdevās tik labi, ka saldais bija pirmais, ko apēda Lauma, prasot vēl vienu porciju, vēl vienu. Pagatavošana pavisam elementāra - piena pakā atlikušo pienu sakūlām kopā ar olām, pievienojām cukuru un iedrupinājām maizīti (der gan maizes “knipsīši”, kas visbiežāk tiek aimirsti un neviens tos ļoti neiekāro, gan arī jau apkaltusi maizīte. To visu cepamtraukā iekšā krāsnī uz 180 grādiem, un jau pēc brīža no tās izceļoja aromātisks maizes pudiņš, kuru notiesāt kopā ar saldētavā atrodamām zemenēm vēl no iepriekšējās vasaras vai arī pērnās sezonas ievārījumu, jo drīz taču būs jāvāra jauni!

Kāda bija mācībstunda no šī visa?

  • Lai pagatavotu gardu ēdienu, nevajag nemaz daudz. Vienmēr samiestarojot kopā to, kas atrodamas mājās, var pagatavot ko patiesi gardu, kas garšos visai ģimenei.  
  • Der atcerēties - pirmo izlieto to, kas jau iesākts. Savādāk, pēc pāris dienām jau būsi par šo produktu aizmirsusi, bet vēl pēc pāris dienām tas jau būs sabojājies un metams ārā. Tiesa, kā atzina Renārs, dzīve bez atkritumiem nenozīmē to, ka mums jāēd atkritumi, lai tikai nekas nebūtu jāmet ārā.
  • Ir jāiemācās sevi disciplinēt un nepirkt vairāk nekā varam patērēt, lai pēc tam nenāktos izmest ārā produktus, kurus pat neesi varbūt nemaz paguvis atvērt, bet tie jau sabojājušies. Pat ja veikalā ir laba akcija, der trīsreiz apdomāties, vai man tiešām to vajag!
  • Papildini ēdienu un iegūsti jaunu garšu. Tas attiecināms kaut vai uz Renāra pagatavoto sautējumu - to ar gardu muti ēdām pusdienās, taču vakariņās papildināju ar vistu, un ēdiens atdzima kā no jauna. Tā, saprātīgi papildinot ēdienu, no tā atlikumiem var iegūt jaunu ēdienu. Un, ja nu beigās paliek pāris karotes, kuras vairs neviens nepiesakās apēst, tās nākamajā dienā var paņemt līdzi uz darbu pusdienām.