Kā atgūties pēc šķiršanās?

Kā atgūties pēc šķiršanās?

30. Oct 18:09 aiva.smukina aiva.smukina

Lai pēc šķiršanās atkal spētu redzēt gaišāku nākotni, ir jāsāk ar kaut ko. Katram starta paka ir savādāka. Kādam tā ir tikšana ārā no mājas, izrunāšanās ar draudzenēm, ielēkšana jaunās attiecībās. Viss ir labs, ja tas palīdz augt, ne tikai aizpildīt šo sāpīgo vietu. Atlabšanas process noteikti ir atkarīgs no tā, kā attiecības beidzās. Ja tas bija abpusējs lēmums, ja punktiņi uz i jau bija salikti, tikai nepieciešams laiks. Kāds cits variants, ja šķiršanās galējais pagrieziens bijis trešās personas līdzdalība attiecībās. Šeit darbs pie sevis būs jāpieliek un sadzīšanas laiks nepieciešams ilgāks. Tā bija arī manā gadījumā.

Tā kā šķiršanos šajās attiecībās biju jau pieredzējusi, ar laiku jau iemanījos, uzlaboju prasmes sevi dziedināt. Sākumā, kad pieredzēju šķiršanos, man nebija ne jausmas, kā tikt galā. Mājās viena ar bērnu, vispār nespēju sevi atrast. Dusmas un aizvainojums uz otru cilvēku, ka mani varēja atstāt. Ieslēdzu savu upurīti un vēlējos, lai mani žēlo. Tagad tikai saprotu, ka šādi uz priekšu tikt nevar. Tādā veidā satiekoties, jo tētis vēlējās redzēt bērnu, turpinājās zāģēšana un nebeidzamie jautājumi - kāpēc šādi? Bet tā kā emocijas sakāpinātas, šādā veidā vēl vairāk var sadusmot viens otru, nevis tikt līdz izlīgumam.

Tā es pamazām sāku meklēt palīdzību. Sākumā meklēju kādu, ar ko izrunāties. Pēc tam lasīju Ineses Prisjolkovas grāmatas. Tā pa drusciņai uzcēlu sevi kājās. Šo laiku saucu par  “Mēģinājumiem tikt laukā no bedres”. Visu šo attiecību laiku rāpos ārā, nostājos uz kāda uzbēruma bedrē, bet līdz augšai nebiju tikusi, jo viss gāja uz riņķi – ideālais periods, labais periods, miera periods, klusuma periods un sprādziens!

Liels pagrieziena punkts bija piedalīšanās Ievas Ķirpas projektos. Tur iepazinos ar meditāciju. Meditācijās ieguvu transformācijas, kurās ieraudzīju daudz iekšējo traumu. Meklēju cēloņus, rakstīju ārā savas sāpes, runāju par sajūtām, līdz pamazām sāku iemīlēt sevi.

Vēl viens svarīgs fakts, kad bijām atkal kopā, es baudīju šo laiku. Ja izvēlies atjaunot attiecības, tad tām ir jābūt kā jaunam sākuma. Nevar atjaunot attiecības un turpināt zāģēt par bijušo.

Nonākot beidzamajā fāzē, kaut biju kaut ko līdzīgu pieredzējusi, vieglāk nekļuva. Bet es mērķtiecīgi gāju uz sevis labāko versiju. Priekš sevis filmēju video, kuros runāju par sāpēm, skatoties pati sev acīs. Rakstīju daudz par visu, un arī tikai priekš sevis. Meklēju cēloņus bērnībā, kāpēc esmu izvēlējusies tieši šo cilvēku savā dzīvē. Un meklēju labo, lai spētu piedot. Bet atradu daudz ko vairāk – spēju pateikt paldies. Paldies par bērniem, par kopā pavadīto laiku, par mīlestību un šiem brīnišķīgajiem gadiem.

Kā sakārtoju sevi, sakārtojās arī attiecības, bet vairs ne kā pārim. Esam draugi, vecāki. Ar to arī pietiek.

Kā sapratu to, ka arī man jāuzņemas atbildība par visu kopā piedzīvoto, biju tikusi ārā no bedres. Lai arī zinu, ka dzīve būs pārbaudījumu pilna, tagad bedrē atpakaļ vairs neiekritīšu, tikai uz ceļiem, un tad atpakaļ kājās. Viss ir mūsu rokās, vai vēlamies palikt bedrē, vai ir laiks līst no tās laukā un skatīties, kas ir apkārt. Mani soļi vēl ir nedroši, bet skatiens – tikai uz priekšu!

Piedalies projektā arī TU, iedrošinot mainīt dzīvi, iedrošināt runāt par problēmām, par kurām ikdienā nerunā!

Dalīties ar savu stāstu vari Māmiņu Kluba portāla komentāros, gan Facebook un Instagram.

Kā iesūtīt rakstu?

  • caur podziņu pie sava profila PIEVIENOT RAKSTU iesūti savu blogu
  • Izvēlies sadaļu Sievietēm un tagus Pagriez-dzīvi-par-180-grādiem
  • kad viss izdarīts, jāspiež vien SAGLABĀT, un stāstiņš ieceļos portālā!

Anonīmi savus stāstus vari sūtīt arī uz kristine@maminuklubs.lv.