PERSONĪGĀ PIEREDZE: Ģimenes pieaugums pēc izslimotā C hepatīta

PERSONĪGĀ PIEREDZE: Ģimenes pieaugums pēc izslimotā C hepatīta

29. Aug 2013, 14:31 Banija_lv Banija_lv

2005.gads, kad man atklāja C hepatītu, nu jau šķiet tik tāls. Tolaik, studējot universitātē, biju devusies nodot asinis, jo tik ļoti gribējās paveikt labu darbu. Asins nodošanas brīdī smējos un sarunājos ar personālu, jo nejutu nekādu nogurumu, taču drīz vien pēc tam koju dežurante man nodeva ziņu, ka es esmu meklēta no Veselības dienesta (pilnu iestādes nosaukumu gan patlaban neatceros). Tobrīd, šķiet, sabruka daļa no dzīves, jo bija apziņa, ka meklēja ne jau tādēļ, ka vēlējās pavēstīt ļoti labas ziņas. Ar draudzeni pie rokas devāmies uz centru, lai uzzinātu, kas tad ir tā ziņa, ko man gribēja pavēstīt. Tur darbinieces pavisam neitrālā balsī pavēstīja ziņu, ka man ir C hepatīts. Ieteica vērsties pie ģimenes ārstes.

Tajā brīdī, šķiet zem kājām pazuda jebkāds pamats un es raudāju, raudāju, raudāju, jo, tā kā manā rīcībā esošā informācija par hepatītu bija pilnīgi nekāda, tad savā prātā jau sāku apsvērt domu, kad miršu un cik daudz man vēl atlicis.

Tālākās darbības bija jau došanās pie ģimenes ārstes un ceļš uz Infektoloģijas centru. Patiess prieks, ka Infektoloģijas centrā man tika „piešķirta”, šķiet, pati labākā, profesionālākā un foršākā ārste, kas vienmēr mani vizīšu laikā uzmundrināja un ar savu priecīgo balss intonāciju iedvesa cerību, ka viss taču ir labi. Un bija arī. Turpmāk ik gadu nodevu analīzes un apmeklēju savu ārsti, kura vienmēr ziņoja, ka viss ir kārtībā. Līdz kādai vizītei pirms pāris gadiem. Toreiz, ieejot kabinetā, no ārstes acu skatiena nolasīju, ka šoreiz rezultāti vairs nav tik labi kā parasti. Mirklī, kad apsēdos krēslā, ārste paziņoja, ka vīruss ir aktivizējies un uzsācis savus posta darbus, tādēļ nepieciešams uzsākt terapiju.

Terapija ir ilga, dārga un mokoša. Citi tā laikā vairs nevar veikt savus darba pienākumus, jo bezspēks ņem virsroku, citi, savukārt, strauji zaudē savu svaru, savukārt vēl kādam pamatīgi sāk izkrist mati. Terapija ietver tablešu lietošanu katru dienu pa vairākām reizēm un injekciju reizi nedēļā. Pēc injekcijām parasti jutu pamatīgu bezspēku, biju niķīga un nogurusi no visas pasaules, taču paldies visiem maniem mīļajiem, kuri bija saprotoši un nepārmeta man manu garastāvokļa mainību. Cik ilga bija terapija? Deviņi mēneši ar astīti...

Terapijas laiks, patiesībā, ieviesa pamatīgas izmaiņas iepriekš saplānotajā dzīvē, jo tik ļoti vēlējāmies, lai mūsu ģimenē ienāk mazs rakaris, taču, ārstēšanās laikā par bērniem, var teikt, ir jāaizmirst. Šis jautājums jāatliek uz zināmu laiku arī pēc terapijas noslēgšanās, jo nepieciešams sagaidīt brīdi, kad organisms būs attīrījies no ķīmiskajiem medikamentiem...

Bet tagad, nu jau gandrīz gadu kā esot mammai vienam mazam ziķerim, saprotu, ka bija vērts gaidīt.

Kāds ir mana stāsta galvenais vēstījums? Zinu, ka ir cilvēki, kuriem ir C hepatīts, bet tie daudz labprātāk izvēlas dzīvot pēc strausu metodes, domājot, ka izvairīšanās no problēmas to atrisinās. Nē, tā diez vai notiks. Piedevām, pa šo laiku, kamēr ir noslēgusies mana terapija, medicīnā ir ienākuši jauni, daudz labāki medikamenti ar ievērojami mazākām blaknēm. Un, kas ne mazāk būtiski, ievērojami audzis arī valsts finansiālais atbalsts C hepatīta slimnieku ārstēšanai.

Ja mans stāsts šķiet skarbs, tad varu nomierināt – terapijas laikā vismaz manas darba spējas nezuda, šķiet, vien divas reizes uz neilgu laiku devos padzīvot ar slimības lapu. Es neizkāmēju, arī mati neizkrita tik daudz, ka būtu jānēsā parūka. Un pāri visam tagad ir apziņa, ka nejaukais hepatīts ir uzveikts un es esmu vesela.

Veselību mums visiem!

P.S. Gadījumā, ja arī Tev ir diagnosticēts C hepatīts un tas radījis bailes, neziņu un satraukumu, tad raksti, mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, balstoties uz savu pieredzi.

Banija_lv Banija_lv 30. Aug 2013, 22:31 aigaj

Turam īksķus 😉

jo zinu, ka cilvēki ar C hepatītu ir ļoti nobijušies, nereti ļoti depresīvi.

Nu nezinu, nezinu)))))

Ilonа Ilonа 30. Aug 2013, 00:46 Banija_lv

Маn ir loti liidzigs stasts.

Banija_lv Banija_lv 29. Aug 2013, 22:57 milana111

Ķermenī saglabājas vielas, kas liecina, ka C hepatīts kādreiz ir bijis, jā, taču tas, var teikt, ir nonāvēts un savus posta darbus vairs neveic. Un, vismaz pēc ārstes teiktā, ar izārstētā hepatīta paveidu vairs nav iespējams saslimt. Taču tiek piekodināts, ka jāvakcinējas pret pārējiem hepatītiem.

Banija_lv Banija_lv 29. Aug 2013, 21:29 rimcimcim

Paldies. Noteikt, kā esi saslimis, ir grūti noteikt, bet, toreiz, kad pirmo reizi biju Infektoloģijas centrā, teica, ka ir daudzi, kuri ar C hepatītu atnāk pēc operāciju veikšanas Liepājas slimnīcā. Nedod Dievs, negribu tagad apgalvot, ka arī es tā saslimu (kaut gan operāciju šajā slimnīcā man 90-tajos gados veica), taču senākos laikos instrumentu dezinfekcijai nepievērsa tik lielu vērību, tādēļ arī tik bēdīga statistika un tik daudz slimnieku.

Sandija Māmiņu Klubs Sandija Māmiņu Klubs 29. Aug 2013, 19:28

liels paldies, ka dalījies! Raksti vēl , jo zinu, ka cilvēki ar C hepatītu ir ļoti nobijušies, nereti ļoti depresīvi. Tavs atbalsts un labā pieredze ļoti noderēs!

29. Aug 2013, 18:41

no kā tas C hepatīts rodas?
prieks, ka esi vesela! 🌷