Ik pa laikam sociālajos tīklos, arī uz ielas pamanu šos saistos T-kreklus ar uzrakstu VAIG. Stilīgs, interesants dizains, kā arī dziļa doma par to, ko mums katram VAIG visvairāk. Tās vajadzības ir tik daudz un dažādas – kādam pietiek ar kafijas krūzi no rīta, citam pamatīgu rīta skrējienu, kādam vienkārši lielāku minūti miegam, citam mieru un klusumu vienatnē, kādam tieši otrādi, kādu kaut vai mazu čalu tik mokošajā klusumā.
Vienam pavārgrāmatu, citam motivējošu podkāstu. Vienam pietiek ar velosipēdu, kādam pat Mustangs “par īsu”. Tā varētu uzskaitīt un rakstīt tik daudz, ko mums īstenībā katram vajag…. Bet visspēcīgākais, kas mūs visus vieno tajā, dzīvot VAJAG šodien un šeit, jo viss kādreiz jau beidzas, gan kārtējā pirmdiena, gan sāpes, gan vilšanās, gan arī skaistie, vēlie svētdienu rīti… un pienāk kārtējā pirmdiena…
Par šo tēmu ir jārunāt, jo nereti dzīvē šķiet tāda netaisnība… it sevišķi par smagām slimībām, zaudējumiem, neveiksmēm un, šķietami traģiski, kad kāds labprātīgi no dzīves izvēlas aiziet, aiz sevis atstājot mazus bērnus… mēs nekad neuzzināsim, kas ir bijis tas milzīgais slogs, kad sieviete ir nolēmusi par labu NEVAJAG dzīvot.
Un skumjākais, ka šādu sieviešu stāstus pēdējā gada laikā zinu jau vismaz trīs, kas nerod spēku un iedvesmu tam, ka VAJAG dzīvot, VAJAG redzēt, kā uzaug bērni, ka VAJAG izdzīvot sevī sievieti uz visiem 100%, jo tas ir skaisti un šis sievietes skaistums uzplaukst arī pusmūžā, Tu neesi skaista tikai divdesmit gados, Tu esi skaista un īpaša katru dienu, ar savu “odziņu”, esot Tu pati, neatkarīgi, vai tā ir skaista vakarkleita, vai ikdienas pidžama.
Un te mēs pretim varam likt otru pusi, kad VAJAG dzīvot, Tu gribi dzīvot, cīnoties par katru elpas vilcienu, bet Tavs laiks uz zemes ir beidzies, lai, vai cik skumji tas būtu. Tu esi izmēģinājis visas iespējas, Tavi mīļie ir darījuši visu iespējamo, lai Tu dzīvotu, bet tas nav iespējams un tad šī Tava dzīve, cīnoties par iespēju dzīvot, sagriežot kājām gaisā ikdienu gan Tev, gan Taviem mīļajiem, vienkārši beidzas. Un jāuzsāk jauns posms, ar jaunu pagriezienu un jaunu ikdienu… mācoties dzīvot citādāk… kādam debesīs, bet kādam šeit uz zemes. Un arī šādi “piespiedu” kārtā VAJAG dzīvot.
Arī man dzīvē ir bijuši posmi, kad sev jautāju – cik ilgi tas vilksies, kāds ir mans uzdevums uz zemes, vai maz man šo laiku vajag. Arī es esmu gribējusi aiziet no dzīves, jo tobrīd nesaskatīju “gaismu tuneļa galā”, neredzēju izeju no situācijas, šķita, ka esmu tik milzīgā burbulī, kurš pūšas, pūšas, bet nesprāgst… tad es apzinājos, ka maniem bērniem, tobrīt lielā meita bija 3 nedēļas veca, nebūs labāka mamma par mani,jo mamma ir tikai viena un neviens viņiem nespēs sniegt to, ko es spēju. Ka man vienkārši ir jāpieceļas un jāiet. Tā nu gadiem ejot, dzīvei plūstot, tu apzinies arvien vairāk, ka, lai vai cik grūti būtu, mēs katrs esam atbildīgs par radušos situāciju, mēs katrs esam pieļāvis to, ka esam tur, kur esam, vai nu sežot un gaidot,vai arī “maldoties”.
Mēs katrs šajā dzīvē esam ar savu uzdevumu un savu laika sprīdi, kuru mēs neviens nezinām. Mēs nezinām, cik mums katram ir atlicis, mēs mēģinām caur dažādām dzīves situācijām un mācību stundām atrast savu īsto ceļu, bet to, cik garš šis ceļš būs, mēs nekad nezināsim. No vienas puses forši, jo tas ir pārsteiguma efekts un negaidām “pēdējo stundiņu”, bet no otras – bieži vien dzīve beidzas tad, kad tikai tā pa īstam esam sākuši dzīvot un atraduši šo savu īsto taciņu, savu prieku un iedvesmu. Tad, kad pa īstam esam sapratuši, ka dzīvot un būt šeit ir visskaistākais, kas var būt un dzīvi VAJAG dzīvot, ne eksistēt un mocīties. Dzīvot VAJAG tā, lai sirds smaida par jebko, par vienkāršu iespēju elpot, par vienkāršu iespēju sagaidīt saullēktu un saulrietu. Par iespēju samirkt lietū, par iespēju būt līdzās kādam, kuram esi vesela pasaule.
Mīļie, VAJAG dzīvot :), padalies ar to, kas TEV šeit un šodien ir tas, kas visvarāk VAJADZĪGS un iegūsti skaistu VAIG krekliņu
Piedalies projektā arī TU, iedrošinot mainīt dzīvi, iedrošināt runāt par problēmām, par kurām ikdienā nerunā!
Dalīties ar savu stāstu vari Māmiņu Kluba portāla komentāros, gan Facebook un Instagram.
Kā iesūtīt rakstu?
- caur podziņu pie sava profila PIEVIENOT RAKSTU iesūti savu blogu
- Izvēlies sadaļu Sievietēm un tagus Pagriez-dzīvi-par-180-grādiem
- kad viss izdarīts, jāspiež vien SAGLABĀT, un stāstiņš ieceļos portālā!
Anonīmi savus stāstus vari sūtīt arī uz kristine@maminuklubs.lv.