Braucam ar bērniem uz Horvātiju: Omiša

Braucam ar bērniem uz Horvātiju: Omiša

18. Jun 2018, 00:03 Banija_lv Banija_lv

Ko mums patīk darīt ceļojumos? Laikam jau vieglāk būtu pastāstīt, ko nepatīk. Varat saukt mūs par nekulturāliem, taču nesastapsiet mūsu ģimeni pastaigājoties pa mākslas muzejiem, pētot tautu vēsturi u.tml. Protams, kādreiz jau var, taču tas noteikti nebūs mūsu ceļojuma pašmērķis, jo sevišķi tad, ja ceļā būsim devušies ar bērniem. Savādāk sanāks kā Roberta kādreiz teiktajā, ka tas ir tik garlaicīgi - tikai staigā un staigā. Tā vietā cenšamies atklāt dabas daudzveidību, iepazīstot dabas parkus, dzīvnieku pasauli (redzētu, ar kādu azartu pastaigu laikā Roberts cenšas ieraudzīt krabīšus vai ķirzaciņas), tāpat arī mums patīk ūdens prieki. Jā, ūdens ir mūsu stihija! 

20180617233956-98744.jpg

Ceļojuma laikā uz Horvātiju pirmajās dienās iepazīstam mūsu naktsmāju apkārtni, jo ar kaut ko taču ir jāsāk. Un pirmajās dienās pēc garā brauciena gribas nedaudz atvilkt elpu.

20180617234116-94517.jpg

Tāpēc piecēlušies no rīta, ieturējuši brokastis, devāmies pastaigā gar jūras krastu. Atšķirībā no tipiskām kūrortpilsētām, kur gar jūras malu ierīkotas glītas un glamūrīgas promenādes, Staniči, kas ir Omišas piepilsēta un turpmāko teju nedēļu arī mūsu naktsmājas, kas tāds izpaliek. Te ir pilnīga savvaļa. Un es nebeidzu savam vīram atkārtot, cik gan ļoti man patīk šī pludmale!

20180617234153-60644.jpg

Mūsu izvēlētie apartamenti, negribu gan samelot, bet atrodas aptuveni 100-150 m attālumā no jūras krasta. Atliek vien iziet pa namdurvīm, nokāpt pa akmens kāpnēm un… tev pie kājām ir gatavā paradīze. 

Pludmale gan šeit ir akmeņaina, taču tas mūsu bērniem pat ļoti patīk, jo var būvēt pilis no akmentiņiem, vērot, kā tajos slēpjas krabīši. Starp citu, to ir ļoti daudz. Esam savlaicīgi sarūpējuši arī speciālās čības, kurās pastaigāties pa akmeņaino krastu un arī doties peldēties, lai izvairītos no jūras ežu adatām. Šeit gan krastā tos neredzam, taču tētis, iepeldējis jūrā dziļāk, stāsta, ka dziļumā jūras eži esot pat Laumas galvas lielumā. Brrrr, iespaidīgi.

20180617234256-82988.jpg

Un iespaidīgs bija arī mūsu pastaigas atradums - jūras zvaigzne. Četratā devušies pastaigā, priecājāmies par lielajiem čiekuriem, pa akmeņiem skrienošajām ķirzaciņām, lasījām glītos krastā izskalotos gliemežvākus, kad es ūdenī pamanīju… lielu, skaistu jūraszvaigzni. Vēlāk, dodoties peldē, secinājām, ka mazās jūraszvaigznītes dzīvo arī mūsu peldvietā. Pašā krastā, tik tuvu jūras malai, ka tās varētu pat paņemt rokā. Varētu, bet tā nedarīsim, jo mūsu uzstādījums ir, ka par dzīvo radību varam priecāties, vērot, bet ne aiztikt, vai, nedod dievs, mocīt.

20180617234402-70850.jpg

Nostaigājot teju 4 kilometrus, satiekam vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus cilvēkus. Lūk, jums īsta paradīze zemes virsū, kur pavadīt brīvdienas.

20180617234450-26381.jpg

Šo mieru un klusumu vislabāk izbaudu, sēžot uz mūsu terasītes, kad fonā dzirdama ir vien jūras šalkoņa. Un viss. Pilnīgs miers. Es pat teiktu, ka šī ir izcila vieta, kur pavadīt medusmēnesi.

20180617234740-63345.jpg

Šeit pat arī atrodama manas vismīļākās Horvātijas smaržas - lavandu krūmi aug ceļa malās, namu pagalmos. Gluži kā nezāle. Bet kā smaržo! Ne velti lavanda ir viens no tipiskākajiem suvenīriem, kurus tirgo visi, kam vien nav slinkums. Tāpat arī vīģes (visos iespējamajos veidos), olīveļļa (ja gadīsieties tirgū, tad noteikti nopērciet, jo tik labu, kā Horvātijā, citviet neesmu atradusi, nemaz nerunājot par Latvijas pārtikas veikalos nopērkamo). 

20180617234649-55317.jpg

Nākot tuvāk vasaras otrajai pusei, teju katrā nama pagalmā ļaudis priecēs sulīgi vīnogu ķekari, kas jau tagad kārdina, taču tiem vēl jānogatavojas, un kivi. Savukārt šodien vairākos pagalmos manīju sārtojamies granātābolus. Mmm, gardi gan.

Kad esam iepazinuši tuvāko apkārtni, dodamies uz vien pāris kilometrus attālo Omišu. Tiesa, ar automašīnu, jo ceļš ir līkumots, tā malā nav gājēju ietves, un no veikala vajadzētu atvest arī produktus nākamajām maltītēm (man nav iebildumu gatavot arī pašai, jo ar savu racionālo prātu esmu parēķinājusi, ka tas dod ievērojamu ietaupījumu, protams, kādreiz noteikti arī apmeklēsim kādu no vietējām ēstuvēm, lai nobaudītu jūras labumus).

20180617235038-41433.jpg

Omiša. Uh, es varētu teikt, ka šajā pilsētā noteikti dzīvo septiņi rūķīši, kuri ik dienu dodas strādāt kalnos, kuri ir visur, kur vien paveries. Roberts jau fantazē, cik cilvēkus vajadzētu, lai tādus kalnus izkustinātu, un kas notiks, kad kalni sāks brukt. Ak, mans gudrais un zinātkārais dabas pētnieks!

20180617235138-98174.jpg

Bet kas ir ievērojamākais, ko redzēt Omišā? Cetinas upes kanjons - vieta, kur Cetinas upe ietek Adrijas jūrā. Skati ir iespaidīgi. Lai to visu labāk redzētu, ir iespēja turpat pilsētas centrā iznomāt velosipēdus vai arī doties braucienā ar laivu. Tos, starp citu, tirgo pašā pilsētas centrā, upes krastā, uzmācīgi čalīši, kuri centās mums pastāstīt, cik tas ir “family friendly” pasākums. Kas zina, varbūt citreiz. Tāpat kā raftings pa upi, kuru tik ļoti vēlas izmēģināt vīrs, taču, šķiet, ka Lauma šādai aktivitātei vēl ir par mazu. Tāpēc šoreiz pilsētiņu izstaigājām kājām, iepirkām saldus, sulīgus augļus (cenas, protams, kā jau kūrortpilsētiņā, ir debešķīgas, taču augļu garšu nesalīdzināt ar to, kas nopērkami veikalos). 

20180617235225-30510.jpg

Starp citu, mūsu apartamentu saimniece ir gatavā pērle. Kādā ziņā? Kundzīte vislabākajos gados, bet tik aktīva un darbīga! Pārvalda vairākstāvu namu, kurā ir vairāki dzīvokļi, aptekalē visus, apčubina. Piemēram, bērniem sagādāja šokolādi, atnesa “planšeti”, proti, tāfeli zīmēšanai, un visos numuriņos ir viņas pašas zīmētas gleznas. Atzīšos, dažas pat ir pat samērā glītas. Bet visjautrākais ir viņas runasveids. Acīmredzot uzskatīdama, ka diennakts laikā mēs būsim apguvuši horvātu valodu, viņa ar mums sarunājas tikai šādi. Ja pirmajā dienā saziņai tika izmantota angļu valoda, tad tagad Zlatas kundze ir atgriezusies savā komforta zonā. Prieks vismaz, ka daži horvātu vārdi ir ļoti līdzīgi krievu valodas vārdiem, tāpēc līdz šim vienam otru ir izdevies saprast.

Mūsu nākamajā dienā ceļš veda uz Splitu, pilsētu, kas atrodas nepilnu 40 minūšu braucienā no mūsu naktsmājām. Bet par to nākamreiz.