2150km cauri Eiropai - braucam ar bērniem uz Horvātiju

2150km cauri Eiropai - braucam ar bērniem uz Horvātiju

16. Jun 2018, 19:49 Banija_lv Banija_lv

Vīram sestā reize Horvātijā, man - piektā, Robertam - ceturtā, bet Laumai, neskaitot reizi, kad atradās man vēl tikai puncī - jau otrā. Jā, Horvātijai mūsu sirdīs atvēlēta īpaša vieta, jo, lai arī cik reižu plānotu un prātotu par ceļojumu uz kādu citu dienvidu zemi (medusmēnesī gan bijām Itālijā), tik un tā atgriežamies pie Horvātijas varianta. Kā vakar atzina mana kolēģe, Horvātija ir draudzīga bērniem (tam varu piekrist, viens mīnuss gan ir - smēķē visi un visur), un valstī ir lieliskas pludmales.

Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz esam nedaudz pamainījuši ceļojuma maršrutu, jo parasti apmetamies Opātijas tuvumā, apceļojot gan vietējo reģionu, gan Plitvices dabas parku (ja plānojat turp doties, tad iesaku pavasarī, piemēram, aprīlī, kad parks ir sazaļojis koši zaļš un arī cilvēku masas ir daudz, daudz mazākas nekā aktīvajā tūrisma sezonā) un nedaudz arī Slovēniju, bet šoreiz sadūšojāmies doties tālāk - uz Splitas galu. 

Mūsu ceļojums var sākties!

20180616194315-38528.jpg

Vīram lieliski padodas saplānot ceļojuma maršrutu, jo viņš ir dzimis stratēģis. Tāpēc tiek veikti aprēķini par izmaksām, saplānotas dienas un laiki, lai mēs jau savlaicīgi varētu rezervēt naktsmājas. Nepārprotiet, mums nav saplānots viss līdz pēdējai minūtei. Nē, vien salikts kalendārā, kuros datumos kurās naktsmītnēs atradīsimies, un katrai no tām pielāgotas ekskursijas, kuras tālāk jau plānojam pēc noskaņojuma, laika apstākļiem, noguruma pakāpes.

Laiks doties ceļā! Trešdienas vakarā vīrs dodas gulēt laicīgāk, savukārt es ar bērniem dzīvojos nomodā teju līdz pusnaktij. Kad modinātājs nozvana plkst. 2.30, man piecelties ir visgrūtāk, bet Lauma vispār nepamostas. Un tas ir pat labi, jo meitēns noguļ mašīnā teju līdz 10.00, un pa šo laiku esam paguvuši nobraukt jau ievērojamus kilometrus. Kopumā līdz pirmajai apmešanās vietai Horvātijā mums jānobrauc apmēram 2150 kilometri. Zvērīgi daudz. Tāpēc ar lielu prieku skatos navigācijā, kā atlikušais kilometru skaits sarūk, mums tiekot līdz autobānim. 

Bet par ceļošanu ar auto ar bērniem. Roberts ir ļoti pateicīgs ceļotājs, jo visas reizes uz Horvātiju ir braucis ar auto. Tiesa, kādreiz ceļojuma laikā planšetē dēlam ļāvām skatīties multenes, bet tagad tāds variants ir pilnībā izslēgts, jo, kļūstot lielākam, dēlam braucot paliek slikta dūša. Laikam šo netikumu mantojis no manis. Tāpēc esmu jau savlaicīgi nodrošinājusies ar vemšanas maisiņiem, daudz, daudz košļāmajām gumijām un ingvera tabletītēm. Žēl, bet šoreiz tabletītes sevi neattaisnoja. Vislielākais nezināmais mūsu braucienā bija tas, kā garo ceļu uztvers Lauma. Pagājušajā gadā, kamēr vīrs ar Robertu un vēl diviem mūsu ceļabiedriem uz Horvātiju brauca ar auto, mēs ar meitu lidojām, bet šogad - visi esam uz riteņiem. Un Laumai braukšana ar auto nepatīk jau no pirmajiem dzīves mirkļiem. Pat brauciens uz centru mums parasti izvērtās par graujošu smagā metāla koncertu ar neciešamu ķērkšanu, kur nu vēl braucieni pie vienas vai otras omas, kas parasti vainagojās ar uzvilktiem nerviem. Tāpēc arī šoreiz ceļojumu plānojām uzsākt tik agri, lai Lauma vismaz ceļa sākumā vēl pagulētu. Bet, aleluja, mūsu bērns ir pilnībā izmainījies un vakar nespēju vien beigt abiem pateikties par izturību.

20180616194408-91297.jpg

Ceļā paņēmuši līdzi maizītes augļus un citas uzkodas, pirmo reizi pauzi taisījām jau esot Polijā, kad, pieturvietā ieturējāmies un ļāvām bērniem izskrieties. Tāds bija mūsu mērķis katrā no pauzēm - ļaut bērniem iztrakoties un izskrieties, lai pēc tam atkal gabaliņu varētu pabraukt.

Kā īsinājām laiku ceļā? Jau savlaicīgi bijām sagatavojuši dažādu mūziku, kas varētu novērst bērnu uzmanību, kad iestājies apnikums (līdzi dziedamās dziesmiņas, piemēram, I like to move it, Dipu Dapu lācis nāk u.c.), savukārt ar Robertu spēlējām izglītojošas spēlītes. Piemēram, ar kādu burtu sākas vārds Suns? Un Robots? Un vai tu vari nosaukt trīs vārdiņus, kuri sākas uz burta Ķ? Tāpat arī risinājām vienkāršus saskaitīšans uzdevumus, jo Robertam radusies liela interese par rēķināšanu.

Un tā nu pamazām, pamazām bijām nobraukuši jau vairāk nekā 1400km un sākām meklēt naktsmājas kādā no moteļiem ceļa malā. Atraduši vietiņu, vīrs ātri vien aizmiga, noguris no stūrēšanas, arī mani pārņēma miegs, bet bērniem radās otrā dzīvība! Un ballīte varēja sākties. Atzīšos, ka sen nebiju gulējusi tik labi kā šajā Austrijas motelī, kur tonakt šķita vismīkstākie pēļi un ērtākais matracis.

20180616194456-13103.jpg

Otrajā rītā agri piecēlušies, pievarējām atlikušos kilometrus. Iebraucot Horvātijā, mūsu noskaņojums kļuva pavisam čābīgs, jo… lietus, drūms laiks. Varbūt labāk vajadzēja palikt Latvijā? Tiesa, kurš gan martā varēja iedomāties, ka šogad Latvijas jūnijs būs tik saulains un silts? Neko darīt, braucām vien tālāk - tik tāls gabals jau nobraukts, atpakaļ taču nebrauksim. Un te nu atklājās Horvātijas patiesā seja. Izbraucot cauri 8km garajam tunelim, otrpus kalniem mūs sagaidīja saule, svelme un smaids sejās. Jā, tā ir mūsu Horvātija! Pabraucot garām kalniem, vēl noskatījos, kā lietusmākoņi uzsēdušies uz kalnu virsotnēm gluži kā putukrējuma micītes. Skaisti!

Un tā nu nedaudz pirms plkst. 14.00 pēc Horvātijas laika ieripojām Omišā, kur turpmāko gandrīz nedēļu atradīsies mūsu naktsmājas. 

Ideāla vietiņa ģimenēm ar bērniem, jo, atšķirībā no tipiskām kūrortzonām, piemēram, kā Opātija, šeit pludmalē jūties kā Dieva ausī, kā savā paradīzē, kur neviens nekāpj uz galvas un nesmēķē metra attālumā. Tiešām rekomendēju. Mūsu naktsmājas atrodas vien aptuveni 200 m no pludmales, atliek vien no kalniņa nokāpt pa kāpnītēm un… esi sveicināta, jūra!

Nākamajā stāstā pastāstīšu, ko redzēt, ko sajust un nogaršot! Jā, tepat pie namdurvīm brīvā dabā aug debešķīgi smaržojoši lavandu krūmi, bet rozmarīnu vari noplūkt no krūma tepat pie kāpnēm ceļā uz jūru. 

20180616194731-42219.jpg

Nevajag baidīties ceļot kopā ar bērniem ar auto. Patiesībā, tas ir lētāk un arī ļauj brīvāk variēt ar ceļojuma plāniem. Savukārt ceļā pavadītās stundas ir labs veids kā vienam otru iepazīt tuvāk un beidzot visu savu uzmanību un laiku veltīt tikai bērniem nevis sadalīt laiku ar darbu, veļas mazgāšanu vai ēst gatavošanu.

Starp citu, mūsu mājā apmetušās vēl divas ģimenes no Lietuvas, savukārt, pastaigājoties pa Omišu, šodien manījām vēl divas latviešu ģimenes. Latvieši ir visur!

20180616194837-82571.jpg

P.S. Nē, nē, mums ceļojumā nav devies līdzi mājdzīvnieks. Kaķu dāma izdomāja mūs apciemot pie vakariņu galda, bet, nekādus labumus nesagaidījusi, otrajā dienā ciemos vairs neieradās.

lienem lienem 17. Jul 2019, 12:34

Sveika, sakiet lūdzu, kuros apartamentos apmetāties Omišā?

Banija_lv Banija_lv 16. Jun 2018, 22:38 Patimamma

Domāju, ka 2 mēnešus jaunam mazulītim tas varētu būt pārāk smags brauciens - mūsu bosikiem 5 gadi un 1,5 gadiņš. Līdz Horvātijai pirmajā dienā mums bija 3 pauzītes, bet otrajā dienā piestājām tikai 1 reizi.

Patimamma Patimamma 16. Jun 2018, 21:59

Ļoti interesanti,jo arī apdomājam šādu variantu,vienīgais mums izņemot 5.5gadīgo bērnu ir vēl 2 mēnešus vecs zīdainis,vai nebūs par traku autokrēsliņā tik ilgi uzturēties.Cik daudz un ilgas pieturvietas taisījat līdz Horvātijai?