Roberts vērtē: Leļļu teātra izrāde Naksitrallīši

Mēs bez teātra nevaram dzīvot.

Domāju, to veicinājusi mūsu lielā mīlestība pret grāmatu lasīšanu, tāpēc Roberts vienmēr ar lielu rūpību attiecas arī pret izrāžu izvēli. Vienmēr, kad piesēžos pie datora, lai izvēlētos, uz kuru Leļļu teātra izrādi iegādāties biļetes, Roberts man apsēžas blakus un skatās īsfilmiņas un fotogrāfijas no izrādēm, norādot, ko gribētu redzēt pats.

Tāpēc man ir neizsakāms prieks, ka šajā sezonā Leļļu teātris piedāvā vairākas jaunas izrādes, jo lielāko daļu no repertuārā esošajām esam jau redzējuši.

Vai no savas bērnības atceraties tādus radījumus kā Naksitrallīši? Atzīšos, man tā grāmata totāli riebās. Nu, nepatika un viss. Tie trallīši šķita tik jokaini radījumi... Taču, ieraugot teātra repertuārā jauno izrādi, nolēmu, ka savi bērnības stereotipi jālauž.

Un te nu mēs esam – vakar noskatījušies Leļļu teātra jauno izrādi Naksitrallīši, kas vien pavisam nesen piedzīvoja savu pirmizrādi.

Ja gribat dzirdēt īso atsauksmi no mana piecgadnieka, tad te būs: „Maniem draugiem arī vajag redzēt šo izrādi, jo tā ir aizraujoša un ļoti forša.” Lūk, tā! Un ja piecgadīgais teātra eksperts Roberts saka, ka noteikti vajag noskatīties, tad nav divu domu – obligāti jāpērk biļetes un jāsteidz uz teātri! Starp citu, pēc pirmā cēliena Roberts starpbrīdī stāvēja nepacietīgi pie zāles durvīm, gaidot, kad skatītājus laidīs atkal iekšā, lai varētu turpināt skatīties izrādi.

Gribētos uzslavēt teātri par pēdējā laika izrādēm, kuras izceļas ar savu krāšņumu un pievilcīgo skatuves noformējumu. Tāpat kā izrādē par Bruņinieku, kuram sāpēja zobi, arī Naksitrallīši ir moderns skatuves iekārtojums, kurš gan lieliem, gan maziem skatītājiem ik pa brīdim liek sajūsmā iesaukties  - wow! Tāds šoreiz ir trallīšu busiņš, no kura izpūtēja nāk īsti dūmi, kuram ir īstas gaismas, atverams bagāžnieks un vēl un vēl! Respektīvi, ar to es gribu vien teikt, ka to savām acīm noteikti jāredz katram pašam.

Lai arī cik ļoti es biju sākotnēji noskaņota pret Naksitrallīšiem (bērnības aizspriedumi), tad izrādes laikā vietām biju pārsmējusies, bet vietām sirsniņa lūza, jo tik ļoti gribējās samīļot Puszābaku vai Uzroci.

Izrādes stāsts ir gaužām vienkāršs – par to, cik gan vērtīga ir draudzība, un kāpēc nevajag izjaukt dabā esošo kārtību. Piemēram, it kā labais darbiņš aizvilināt pilsētas kaķus uz salu kā izrādās nav nemaz tik laba doma, jo pēc minču nozušanas pilsētā savairojušās žurkas. Ko nu iesākt? Naksitrallīši izdomās.

Mēs par izrādi dodam 5 zvaigznes no 5.

Kuru Leļļu teātra izrādi pēdējā laikā esat noskatījušies jūs?