Roberts vērtē: Bruņinieks, kuram sāpēja zobi

Kopš esmu kļuvusi par mammu, Leļļu teātri esmu apmeklējusi vairāk un biežāk nekā visus citus teātrus kopā ņemot. Ja tā parēķina, tad kopā ar Robertu cenšamies teātri apmeklēt vismaz reizi mēnesī. Vienubrīd bija pat situācijas, kad visas viņa vecumam atbilstošās izrādes bijām jau redzējuši, tāpēc ar lielu prieku gaidu katru jauno izrādi.

Piektdien devāmies atklāt savu teātra sezonu, noskatoties izrādi "Bruņinieks, kuram sāpēja zobi". Lai gan parasti cenšos izvairīties no izrādēm, kas norisinās mazajā zālē, jo tās saistās ar nelielu haosu pirms izrādes sākuma, kamēr visi sameklē vietas, ar vecākiem, kuri cenšas savus bērnus pāri līķiem ejot izbīdīt sēdēšanai pirmajā rindā.

Taču piektdien gaidīja patīkams pārsteigums. Lai arī zālē iegājām vieni no pēdējiem, bez problēmām Roberts sev zāles priekšā atrada vietiņu, kur piesēst, nebija arī nekādas burzmas.

Izrāde sākās ar nelielu čē-pē. Aktrise, laikam nezinot, ka viņas balss dzirdama visā zālē, uztraukta jautāja skaņotājam, vai viņš jau padevis trīs zvanus, jo nav taču ieradies vēl pats galvenais, ko nu darīt? Ar tādu nelielu stresiņu aktrises sejā izrāde arī sākās, viņai ik pa brīdim atgādinot, ka vēl tikai mirklīti, vēl tikai mirklīti, tūlīt viss būs. Taču atzīšos, ka šis satraukums tik ļoti piestāvēja viņas tēlam, ka vienubrīd šķita, ka tas ir iestudēts nevis neliela aizķeršanās.

Taču par pašu izrādi. Ja jāsaka pavisam īsi, tad teikšu - aizraujoši, krāsaini, mūsdienīgi! Man tiešām patika. Par izrādes lellēm pārvērtušies dažādi sadzīves priekšmeti un aktieri patiešām izcili spēj apdzīvot spēles laukumu. Lieta, kas man simpatizē mazās zāles izrādēs, ir bērnu iesaistīšana izrādē. Un tad ir ko redzēt... Tāpat arī bruņinieka gadījumā, kad 1.cēliena noslēgumā tika iedarbināts konfekšu detektors, kurš, pavērsts pret bērniem, pīkstēja. Varat iedomāties bērnu satraukumu. Par to pārliecinājos, arī ejot pēc 1.cēliena ārā no zāles, kad kāda meitenīte savai mammai teica, ka viņai taču kabatā ir konfekte, labi, ka bruņinieks to neatrada.

Un izrādē viss notiek pa īstam. Ja izrādes sākumā bruņinieks mielojās ar konfektēm, par kurām dzirdēju bērnus sakām "tās taču nav īstas konfektes", kad vēlāk bruņinieks tās iznīcināja ar gaļas maļamo mašīnu, nevarēju nepamanīt mazo nopūtu, sakām "bet tās taču ir ĪSTAS konfektes". Protams, pa vienai vien tās tika iztītas no papīrīšiem un iznīcinātas.

Izrādē ieslēpts arī humoriņš, kuru sapratīs tikai pieaugušie. Jā, šī ir pirmā bērnu izrāde, kuras laikā dzirdēju vecākus tik sirsnīgi smejamies. Tātad, režisors ar savu trupu ir trāpījis 10-niekā - patīk gan lieliem, gan maziem.

Un pāri visam stāsta morāle - konfektes jāēd ar mēru un zobiņi regulāri jātīra, lai tie nebojātos. Bet, ja zobiņi sāp, nav jābaidās iet pie zobārsta.

Ko par izrādi saka eksperts Roberts (4 gadi)?

Kā Tev patika izrāde?

Patika ļoti!

Kas Tev patika vislabāk?

Man patika visi. Man patika tas viss, kas tur bija, saprati?

Vai arī citiem bērniem būtu jānoskatās šī izrāde?

Jā, citiem arī, manam dārziņa draugam arī.

Kāpēc viņiem būtu jāredz šī izrāde?

Tāpēc. Lai redzētu, kas tur  notiek.