Pirmā diena bērnudārzā- mammu, Tu uztraucies par daudz!

03. Sep 2017, 00:10 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

1.septembris ir aiz muguras un aiz muguras arī pirmā bērnudārza diena Edvarda dzīvē. Manas sajūtas pirms tam ilgi bijās ar sajūtu, ka viņš taču tiešām ir gatavs līdz sirdsbēdām, ka viss mainās un sāksies jauns posms. Un atkal no jauna uz riņķi šādas domas.

Edvards bērnudārza gaitas uzsāk gandrīz 1,11 gadu vecumā- ļoti optimāls vecums, jo ir atradinājies no knupīša, lieliski pats māk ēst patstāvīgi, sāk mācīties uzvilkt, novilkt drēbes. Tik vien podiņš ir bieds nr.1, bet gan sekmēsies arī tas!

Lai gan prātā biju izdomājusi, ka pirmo dienu vecākiem varētu ļaut pasēdēt grupiņā ar mazo, visu izstaigāt, realitātē viss bija citādāk. Ieradāmies ar ziediem audzinātājai, auklītei, atrodam skapīti. Pirms tam esam aizveduši lielo brāli uz grupiņu, kurā Edvards ir gatavs palikt- viss taču zināms, protams. Bet dodamies vien meklēt īsto grupiņu, īsto skapīti un īstās audzinātājas. 

Ak, un tik superīgi audzinātājas izdomājušas izveidot īpašo fotosienu, lai nav jābildējas gluži pie tukšas sienas- gan siena izrotāta, gan rāmītis uztaisīts- tiešām forši, šī fotogrāfija mums tiks iekļauta gada fotogrāmatā 100%!

Kā ieminos, vai man palikt, uzreiz saņemu atbildi, ka labāk tomēr ne, jo tad arī pārējie bērni varētu nesaprast. Ok, nestrīdos, lai gan sirds lec pa muti ārā, jo tam nebiju gatava, īsa buča Edvardam, pabeidzu pildīt iesniegumu un dodos ielās, kurp nebiju plānojusi.

3h brīva laika, kas nebija ieplānots. Tas ir kas neredzēts un nedzirdēts daudzbērnu mammai ikdienas skrējienā, sevišķi tāpēc, ka domas kavējas pie Edvarda, kā viņam iet, nez',vai neraud. Mammas iekšējais satraukums liek par sevi manīt un esmu drusku ātrāk, kamēr mazie vēl nav paēduši pusdienas. Sēžu un pacietīgi klausos aiz durvīm- manējais neraud. Tas jau ir viens fūūū. Manējais tiek paslavēts, ka tik labi ēd un vēl pats. Tas jau ir otrs fūūū+ lepnumā jau rakstu Jānim sms, ko esmu dzirdējusi.

Čik čik- durvis tiek atslēgtas- pilnīgi saprotami, lai mazie neskrietu ārā no grupiņas uz ģērbtuvi, sevišķi pierašanas laikā un manējais smaidīgs nāk pie manis. Ak, es izkusu divreiz. Visu atlikušo dienu pētīju viņu cītīgāk kā līdz šim, tagad, kad rakstu šo, viņš jau man šķiet ir kļuvis daudz pieaugušāks. Jautāju, vai pirmdien iesim pie bērniem uz bērnudārzu- viņš saka JĀ. Nez', cik daudz no tā saprot, bet tas, iespējams, man vajadzīgs sirdsmieram, ka viss notiks un viss būs. Saplānota jau nākamā nedēļa pa darbiem, pa skolas skrējieniem, treniņiem. 

Atceros Diānas Zandes nodarbībā atklāto-Nestāstiet bērnam, ka viņš dosies uz dārziņu spēlēties un draudzēties ar bērniem. Šajā vecumā ar bērniem maz spēlējas, drīzāk vajag stāstīt, ka būs mīļa audzinātāja, kas samīļos, kad vajadzēs. 

20170902201249-19547.jpg

 

Pirmā diena bija satraucoša, pārdzīvojumiem pilna arī Edvardam, jo pusdienlaika miegs bija dubultciešs.

Nu, ko- tagad galvenais nepārforsēt un visu sākt pakāpeniski, cerībā, ka Edvards ātri vien iejutīsies bērnudārzā! 

Instgram: Kristīne. Damškalne

čabule čabule 03. Sep 2017, 20:23

Henrijs arī šogad uzsāka savas dārziņa gaitas, bija iepazīšanās diena 31.08 kur 2h mammas ar bērniem grupā dzīvojās.. 1. Septembrī Henrijs jau zināja kur ies, palika 3h bez problēmām, tagad katru dienu prasa kad ies 😀 mazais lielais vīrietis man 😀

Maaminja Diaana Maaminja Diaana 03. Sep 2017, 13:28

Šis ir lielisks scenārijs, kā mazulis uzsāk dārziņa gaitas, māmiņas sapnis, he he 😀 lai mazajam interesanta darbošanās un pasaules izzināšana ar dārziņa starpniecību! 😉