No mazā par lielo. Bērnudārza izlaidums

No mazā par lielo. Bērnudārza izlaidums

01. Jun 19:43 Banija_lv Banija_lv

Man šķiet, ka tas bija vēl pavisam nesen, kad es kļuvu par Māmiņu Kluba blogeri, un stāstīju, kā aug mazais Robis. Kopā ar mums blogos esat varējušas sekot līdzi mūsu ceļojumiem pa Latviju un ārpus tās, par mācīšanos, dažādām kulturālām un varbūt arī ne tik kulturālām izklaidēm, par kopīgo gatavošanu, bet nu tas ir noticis.

Roberts ir "absolvējis" savu pirmo izglītības iestādi - bērnudārzu. Vārds absolvējis pēdiņās, jo, vismaz, manuprāt, to nevar pielīdzināt tiem lielajiem, nopietnajiem augstskolu izlaidumiem, bet starts uz lielo dzīvi tas pavisam noteikti ir.

Izlaiduma diena pagāja vienā rāvienā un skriešanā, jo vispirms šķita, ka saplānotā diena sagrūs pa lauskām. Jau labu laiku iepriekš biju pierakstījusi sevi, Robertu un arī vīru izlaiduma dienas rītā pie friziera, bet, kad ar Robertu jau bijām ceļā uz frizētavu, saņēmu zvanu ar tekstu - piedodiet, friziera nebūs, alternatīvas nevaram piedāvāt. Nesapratu, ko darīt - raudāt, smieties, kliegt vai lamāties? Neizlaidusi telefonu no rokām, uzreiz zvanīju nākamajai frizētavai, kura gan varēja piedāvāt Robertam apgriezt matus tikai plkst. 16.00. Piedodiet, nederēs, jo izlaidums jau 14.00.

Neko darīt, zvanīju uz netālu esošo Kolonnu, cerībā, ka vismaz dēlam varēs apgriezt matus, lai vismaz galvenais vaininieks ir saposts. Un, tavu laimi, friziere teica, ka, ja varam būt pēc 10 minūtēm, tad Robis tiks pie jaunas frizūras. Nesāmies, ko kājas nes. Kad Robis jau sēdēja friziera krēslā, kautrīgi apvaicājos, vai kādam meistaram nebūtu iespējas man vismaz apgriezt matu galus, jo sapratu, ka krāsošana būs laikietilpīga, tāpēc ataugušās matu saknes piekrāsošu mājās ar krāsojošo šampūnu. 

Tavu laimi, viena kliente tieši pirms mirkļa bija atcēlusi savu pierakstu, tāpēc tiku gan pie jaunas matu krāsas, gan arī pie jauna griezuma. Ja godīgi, tajā brīdī neticēju, ka diena, kura sākumā šķita tik drūma, beigās pavērsās pavisam veiksmīga.

Saposušies, ar ziedu pušķiem rokās ap 13.00 bijām gatavi doties uz bērnudārzu. 

Roberts jau nedēļu iepriekš mājās skaitīja visus dzejoļus, kopīgi dziedājām dziesmas, un te nu bija tas mirklis. Mans mazais puika veda savus grupiņas biedrus zālē. Loģiski, ka mammām no šāda skata vien sāk birt asaras, taču es turējos. Turējos arī mirklī, kad bērni dejoja valsi, kad Roberts tika izsaukts zāles priekšā sveikšanai. Labie vārdi par manu zēnu, viņa smaids sejā. Tas tiešām bija skaisti. 

Par vienu gan man nedaudz žēl - pēc svinīgā ne par ko Roberts nebija pierunājams nobildēties kopīgi ar ģimeni. Smejoties sakām, ka viņš mums ir īsts GDPR likuma kalps, jo cenšas maksimāli izvairīties no jebkādas fotografēšanās vai filmēšanās. Izlaidums nebija izņēmums.

Kliņģeris, bērnu smiekli, ziepju burbuļi, tas viss bija.

Tad stāvēju maliņā un nespēju noticēt, ka četri gadi bērnudārzā ir pagājuši tik ātri - atceros, kā pirmajā reizē vedu Robi uz dārziņu ar asteru pušķi. Bija tāds smaidīgs puisēns ar bedrītēm vaigos, bet tagad... ir aizvien tas pats smaidīgais puisēns, tikai dažkārt izsprūk jau pa frāzei "mammu, nu, beidz!". Un tas ir tikai sākums. Taču, neskatoties uz šīm frāzēm, vakaros tomēr aizvien svēts rituāls ir vakara pasaciņa, dziesma, apskāviens un buča. Mūsu īpašais rituāls.

Ir pagājusi diena pēc izlaiduma, bet mazā māsa Lauma ir tik ļoti iespaidota no dzirdētā un redzētā, ka vēl aizvien kā aizķērusies plate visu laiku dzied "do-re-mi". Vakar pēc izlaiduma šo dziesmas fragmentu dziedāja stundām no vietas nepagurusi.

Jā, jūs jau nojautāt. Izlaidumā bērni dziedāja vienu no manām mīļākajām dziesmām no "Mūzikas skaņām".

P.S. Es noturējos un neraudāju. Iekšēji gan nobira pa kādai asariņai, taču ārēji noturējos. Bet smaidīju gan no visas sirds.

Patimamma Patimamma 02. Jun 14:33

Apsveicu ar pirmo izlaidumu,muns būs 07.06.visu laiku domāju,ka tik neapradātos