Kad bērns ar hemofiliju dodas uz skolu vai bērnudārzu

Kad bērns ar hemofiliju dodas uz skolu vai bērnudārzu

21. Sep 23:47 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērnudārzs un skola ir vietas, kur bērns pavada būtisku dienas daļu daudzus gadus pēc kārtas, tālab gluži nemanot tās kļūst par otrām mājām, un pedagogu loma ikviena bērna dzīvē ir nozīmīga. Īpaši, ja bērnam ir kāda slimība vai ierobežojumi, vecāku un pedagogu sadarbībai ir jābūt jo ciešai un savstarpēji atbalstošai. 

Lai palīdzētu pedagogiem un ģimenēm, kurās ir bērns ar hemofiliju, hema.lv ir tapušas divas video intervijas ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu hematoonkoloģi Mariku Grūtupu – “Bērns ar hemofiliju bērnudārzā” un “ Bērns ar hemofiliju skolā”.

Hemofilija ir slimība, kad pietrūkst viens no asins recēšanas faktoriem. Asins recēšanas process ir kā stafete, un asins recēšanas faktori ir kā stafetes kociņš jeb sportisti, kas viens otram nodod tālāk stafeti, lai nokļūtu līdz galam. Ja vienā posmā šis stafetes kociņš izkrīt vai kāds sportists nenonāk līdz nākamajam posmam, rezultāts netiek sasniegts un asiņošana netiek apturēta. Ja faktora pietrūkst pavisam nedaudz, tā būs viegla hemofilija. Var pietrūkt vidēji daudz, un var pietrūkt tiešām ļoti izteikti, un tā jau būs smaga hemofilija. Līdz ar to atkarībā no tā, kura hemofilijas forma ir konkrētam bērnam, ierobežojumi un piesardzība varētu būt ļoti atšķirīga. 

Dr. Marika Grūtupa skaidro“Bērns ar hemofiliju asiņo tāpat kā jebkurš no mums, taču viņam asiņošana ir ilgāka, bet ne intensīvāka. Domāju, aizspriedumi, mīti un bažas ir tas, kas pedagogus dara tramīgus, tāpēc ir dzirdētas situācijas, kad vecāki, vedot bērnu uz bērnudārzu, ir saskārušies ar attieksmi, ka viņu atvasi nemaz negrib pieņemt bērnudārzā. Tā ir nezināšana, no vienas puses, un bailes, mīti, aizspriedumi – no otras. Līdz ar to, nepārprotami, jo vairāk būs šīs labās komunikācijas un tā būs abpusēja, jo drošāk jutīsies abas puses. Vecākiem parasti mazo bērnu ar hemofiliju ir bail palaist jebkādā sociālā kolektīvā. Ja tas ir bērnudārza vecums, tad uz bērnudārzu, ja bērns lielāks, tad uz skolu, un tieši tā iemesla dēļ, ka viņiem ir bažas, ka tur, otrā pusē, tie cilvēki pietiekami daudz nezina par šo slimību un nevarēs pasargāt bērnu, kā to var izdarīt vecāki un kā to dara ģimenes locekļi. 

Tāpēc, ja vien vecāki ir visu izrunājuši ar pedagogu, tas dod drošības sajūtu, ka bērns, aizejot uz mācību iestādi, visu dienu ir pietiekami drošā vidē un, ja kaut kas ar bērnu notiks, viņam noteikti tiks sniegta adekvāta pirmā palīdzība, tiks sazvanīti vecāki un viņi būs lietas kursā, ka ir bijis kaut kāds negadījums vai kāda situācija, kas liek papildus kaut kā reaģēt, ka tā tiks risināta un viņiem nebūs šī nezināšanas momenta.” 

Video intervijās ar dr. Mariku Grūtupu ietvertas tēmas par to, vai un kas jāzina pedagogiem par hemofiliju; kā pedagogam mazināt trauksmi, ka ar bērnu var kaut kas gadīties hemofilijas dēļ; kuros gadījumos pedagogam noteikti jāsazinās ar vecākiem; kā rīkoties traumu gadījumā un kurā brīdī nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība; ko nozīmē iekšējā asiņošana, spontānā asiņošana; vai bērnam skolā var būt nepieciešama faktora injekcija; vai bērns var braukt ekskursijās; vai bērns mācību iestādē var nodarboties ar sportu; kā hemofilija ietekmē mācību procesu u. c. tēmas. 

Atbildot uz jautājumu par hemofilijas ietekmi uz mācībām, dr. Grūtupa uzsver: “Mācīšanās procesu hemofilija neietekmē – bērns ar hemofiliju ir tieši tāds pats kā jebkurš bērns. Matemātikā, latviešu valodā, fizikā utt. viņš var būt tieši tikpat spīdošs kā jebkurš cits vienaudzis, kuru tas interesē un kurš ir motivēts mācīties. Ja mēs runājam par mācību procesu kopumā, fiziskās aktivitātes jeb sports ir tā joma, kas varētu tikt ietekmēta. Vienlaikus bērni ar hemofiliju ne tikai var, bet viņiem ir jāpiedalās sporta stundās. Protams, vecākiem ir jāizrunā ar sporta skolotāju, kas ir tās aktivitātes, ko katrs konkrētais bērns ar hemofiliju var veikt, un kas ir tas, ko viņš nevar, jo bērns ar vieglu hemofilijas formu praktiski var visu, kamēr bērns ar smagu hemofilijas formu, iespējams, tomēr daļu no fiziskajām aktivitātēm nevar pildīt ar pilnu jaudu. 

Taču vienmēr ir izņēmumi – pateicoties šā brīža medicīnai, bērniem ar smagu hemofiliju tiek ievadīti koagulācijas faktori profilaktiskā režīmā. Mērķis ir sasniegt tādu asins recēšanas faktora līmeni, lai tas nodrošinātu stabilu asins recēšanu arī pie lielākas fiziskās slodzes. Un šādas terapijas mērķis ir, lai cilvēks ar hemofiliju var darīt tās pašas aktivitātes, kuras jebkurš cits, un lai aizliegumu jeb ierobežojumu būtu maksimāli maz.” Plašāka informācija par šo tēmu – video “ Bērns ar hemofiliju skolā”. 

 

Video ieraksti skatāmi un arī tekstuāli lasāmi vietnē hema.lv, kur pieejama noderīga informācija par to, kā sadzīvot ar asins recēšanas traucējumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem: