Dodamies uz Latvijas Nacionālo bibliotēku!

Dzīvojam Daugavas labajā krastā un uz Rīgas otru pusi braucam salīdzinoši reti, taču, kad dodamies, vienmēr gar acīm paslīd mūsu Gaismas pils. Robertam esmu stāstījusi, ka šajā iespaidīgajā mājā atrodas bibliotēka, taču piecgadniekam kas tāds ir grūti aptverams, jo līdz šim bibliotēka saistījusies tikai ar mūsu Mežciema pagrabiņu, uz kuru ejam pēc grāmatām.

Tāpēc, nolēmuši, ka labāk visu ir vienreiz pašiem klātienē redzēt, nekā tikai braukt garām un noskatīties no malas, sarīkojām sev mazu ekskursiju uz Nacionālo bibliotēku.

Ieejot iespaidīgajā namā, iesākumā nedaudz apjuku, jo nesapratu, kur iet, ko darīt. Tāpēc vērsāmies pie Info centrā strādājošās sievietes, kura norādīja, ka mums visas savas mantas jāatstāj skapītī un tad jāatgriežas pie viņas. Mēs aizgājām līdz skapīšiem, pie kuriem es labu brīdi cīnījos, jo nekādi neizdevās to aizslēgt. Mocījos, mocījos... un tikai tad pamanīju, ka nepieciešama 1 eiro monēta, lai to aizslēgtu. Acīmredzot, tas tāpēc, lai ļautiņi aizmāršības pēc neaizietu mājās ar visu skapīša atslēdziņu. Labi, ka man makā bija vajadzīgā 1 eiro monēta, jo pretējā gadījumā nezinu, ko būtu iesākusi. Maku un telefonu pārliku speciālā caurspīdīgā mapītē, kuru var dabūt garderobē, kur arī atstājām Laumas ratiņus un Roberta skrejriteni. Varam rāpties Gaismas pilī!

Info centrā mums iedeva ieejas čipus, lai varam iziet caur elektroniskajiem ieejas vārtiem. Ar šo ieejas karti mēs varot doties ekskursijā līdz pat 7.stāvam.

Ziniet, mēs gājām un nopūtāmies no sajūsmas pie katra soļa. Roberts nevarēja vien beigt sajūsmināties par plašumu un daudzajām grāmatām. Paši savām acīm skatījām Dainu skapi, stāsīju dēlam, kādas grāmatas ir atrodamas katrā no bibliotēkas nodaļām. Nonākot 7.stāvā mūs pārņēma  vēl lielāka sajūsma – Bērnu nodaļa ir fantastiska! Tika daudz grāmatu, tik skaisti! Ja vien es dzīvotu Nacionālajai bibliotēkai tuvāk, mēs šurp nāktu noteikti daudz, daudz biežāk. Un panorāmas skati uz Rīgu visu padara vēl iespaidīgāku.

Bibliotēkā nav tikai grāmatas, šeit ir arī izstādes. Apbrīnas vērta ir ekspozīcija “Grāmata Latvijā”! Wow, wow, wow! Tas ir tik iespaidīgi. Te kopā ar bērniem apskatījām senas, senas grāmatas, te Roberts izmēģināja īstu rakstāmmašīnu (pieaugušie uz tās var notestēt, ko gan nozīmē cenzūra), bet visiespaidīgākā šķita telpiņa, kurā atmodināt savu iztēli. Proti, šeit jāpāršķir grāmatas lapas, kur katra no tām ir savs stāsts. Un līdz ar katru lappusi mainās arī viss ap Tevi. Atšķirot “Vējiem līdzi”, apkārt sāk šalkt pļavas un vējš', savukārt Harija Potera gadījumā nonāc pašā spēles epicentrā. Ja vien jums ir iespēja, noteikti atnāciet, jo bērniem patiks ļoti, ļoti. Kopā ar savām atvasēm bibliotēkas apmeklējuma laikā šeit ienācām un visu apskatījām pat pa diviem lāgiem. Un Roberts teica, ka gribot iet vēl kādu reizi.

Domāju, ka šeit ikviens, gan liels, gan mazs, iemīļos grāmatas. Noteikti atnāciet! Dodoties jau mājās, Roberts man pavaicāja: “Mammīt, mēs uz šejieni atbrauksim vēl kādu reizi?”