Braucam ar bērniem uz Kipru: Burvīgā Ayia Napa apkārtne

Braucam ar bērniem uz Kipru: Burvīgā Ayia Napa apkārtne

11. Jul 00:00 Banija_lv Banija_lv

Kipras viena no lielākajām priekšrocībām ir tā, ka valsti var apceļot dažu stundu laikā, un, atkarībā no tā, kur esi apmeties, līdz visiem lielākajiem, interesantākajiem un nozīmīgākajiem apskates objektiem ir aptuveni stundas brauciens.

Man, kurai dažkārt ir problēmas ar vestibulāro aparātu, tas tikai priecē, jo, atšķirībā no Horvātijas, nav arī serpentīna ceļu, kuros ātrums ir mazs, bet galva tik un tā griežas no līkumošanas. Tā nu pabijuši Larnakā, kas atrodas vien pāris kilometrus no mūsu naktsmājām, izdomājam doties uz Ayia Napa. Šoreiz gan ne tāpēc, ka tā būtu izslavēta kā ļoti populāra kūrortpilsēta, bet gan tās gleznainās dabas skatu dēļ. Jā, ja runājam par mūsu izvēlētajiem tūrisma objektiem, tad priekšroku dodam nevis zvilnēšanai pie baseina un klasiskiem izklaides prieciņiem, tādiem, kā izbraucieni ar kuģīšiem vai pastaiga pa kūrortpilsētas galveno ielu, bet gan kāpšanu, rāpšanos, dabas pētīšanu. Mani bērni ir stāvā sajūsmā, ieraugot vēl un vēl vienu ķirzaciņu, raibu taureni vai putnu, kāds nav pie mums Latvijā. Bet šī ir neliela liriska atkāpe.

Tātad, ja esat Kiprā, aizbrauciet uz Cape Greco National Forest Park. Brauciet pa šauro celiņu līdz pašam galam, kur būs stāvlaukums, un, jā, pirms došanās uzvelciet maksimāli ērtus apavus un nodrošinieties ar dzeramo ūdeni. Būs karsti, būs kāpšana, bet to visu atsvērs fantastiskie skati.

Ieraugot koši zilo ūdens krāsu, viss, ko es spēju izdvest, bija vien “wow”, “skaties”, “super”! Gluži kā pazaudējusi runas spējas. Atzīšos, tik fantastisku ūdens krāsu līdz šim biju redzējusi vien pastkartītēs, tāpēc loģiski, ka šķita, ka tas iekrāsots ar Photoshop palīdzību, taču, kā izrādās, tā var būt arī realitātē.

Kāpaļājām šeit pa asajiem akmens izciļņiem, nostaigājām vairākus kilometrus, pētot fantatiskos skatus. Dažkārt gan mūsu idillisko dabas izpēti patraucēja pa kādam tūristu kuģītim, kurš iepeldēja lagūnā. Ha, patiesībā, tie nebija kaut kādi parastie kuģīši. Uz tiem tiek organizētas “disenes”, un to aktīvākie apmeklētāji ir mūsu lielās kaimiņzemes tūristi. Maza atkāpe - šīs zemes tūristi šeit ir nospiedošā vairākumā, un teju visi, kas strādā apkalpojošā sfērā, runā krievu valodā. Veikalā man nevajadzēja pat atvērt muti, kad tiku jau uzrunāta krievu valodā. Acīmredzot, sejas pantu dēļ, acu krāsas dēļ izskatos pēc tipiskas tūristes no Krievijas. Jā, ja par šiem kuģīšiem, tad mēs vien nobrīnījāmies, kā tie nonogrimst no nežēlīgi lielā cilvēku skaita uz klāja, no lēkāšanas un ārdīšanās.

Bet atgriezīsimies pie dabas pētīšanas. Ķirzaku te ir ļoti daudz. Bērni par to būs sajūsmā. Tauriņi - tik raibi kā tropu zemēs. Dažādas aliņas un pakāpieni - vietas, kurās bērniem paslēpties. Vietām iedobēs sakrājies jūras ūdens, kas pārvērties sāls kristālos. Robertam, gluži kā mazam dabas pētniekam, tas bija fantastisks piedzīvojums. Ne velti viņš vairākkārt, par spīti tam, ka šī diena bija ļoti karsta, teica, ka grib kāpaļāt vēl un vēl. Un vispār, viņaprāt, šī ir fantastiska vieta, tāpēc bija gatavs šeit atgriezties arī nākamajā un aiznākamajā dienā.

Kad esat pavadījuši pāris stundas, nostaigājot vairākus kilometrus pa šiem akmens atsegumiem, noteikti aizbrauciet aplūkot arī netālu esošo Jaunlaulāto tiltu, kas ir dabīgi izveidojusies akmens arka, kas simbolizē mīlestību un kuru iecienījuši fotogrāfijās iemūžināt jaunlaulātie. Arī mūsu apciemojuma laikā šajā vietā norisinās kādu balodīšu fotosesija.

Brīdī, kad esat apbrīnojuši dabas varenību, noteikti paejieties pārdesmit metrus uz priekšu, kur ir kristāldzidra pludmale. Vienkārši fantastiska! Goda vārds, tik dzidru ūdeni esmu redzējusi vien avotos. Bērni ir sajūmā un arī mēs, pieaugušie, baudām burvīgu peldi.