Bērnudārza dienasgrāmata: pirmā diendusiņa, pirmie piedzīvojumi

Bērnudārza dienasgrāmata: pirmā diendusiņa, pirmie piedzīvojumi

14. Sep 2017, 00:10 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Piekritīsiet- bērnudārza dzīve nav kā pastaiga pa mākoņiem, kur viss ir drošs un zināms, īpaši sākumā. Pat tad, ja bērns jau prot paēst, vairs nelieto knupīti un autiņbiksītes, pats prot apģērbties (pie pēdējiem diviem mums ir vēl jāpiestrādā :)), 

Ja pirmā nedēļā man un arī Edvardam pagāja, mēģinot iejusties jaunajā ritmā un pie tā, ka tagad ikdienā ienāk kāds cits pieskatītājs izņemot ģimenes locekļus, tad jau šajā nedēļā savu lauvenes nemieru esmu apslāpējusi ar drošības sajūtu, ko sniedz bērnudārza audzinātājas. Manuprāt, no tā, cik forša un mīļa audzinātāja un,protams, arī auklīte ir pašā sākumā, no tā atkarīgs, cik daudz un ko bērns iemācīsies dārziņā un kā spēs adaptēties jaunajos apstākļos. Stress ir visiem, nenoliedzami- arī audzinātājām un auklītēm, jo bērni ir dažādi un tikpat dažādi ir arī vecāki un viņu prasības.

Kā jau stāstīju, Edvards pirmo nedēļu gāja līdz pusdienlaikam un pusdienas miedziņu devāmies gulēt uz mājām un pašu gultiņu, bet brīnumi- Edvarda prātā, sāka notikt šajā nedēļā, kad no pirmdienas tika atstāts arī uz gulēšanu. 

"Viņš stāvēja un nesaprata, ko darīt," tā audzinātāja pirmajā dienā atklāja Edvarda sajūtas pirmās diendusas laikā,kad visi rāpās gultiņās, bet Edvards vienkārši stāvēja, jo galu galā- barā nekad nav gulējis,izņemot pāris reizes, kad aizmidzis kopā ar brāli un māsu.

Sasmaidījos par šo faktu, bet nomierināja sekmīgais diendusas miedziņš, paturot Edvardam roku iemigšanas laikā. 

Kā atzīst speciālisti, adaptācijas periodā bērni bieži baidās aizmigt un pat pačikst vai atsakās iet gulēt, neuzticoties videi, kur atrodas.

Es teiktu, ka Edvarda adaptācija noritējusi samērā sekmīgi, jo nu jau ceturtdā diena tiek pavadīta dārziņā ar pusdienlaika miegu, pastaigām ārā un vecāku sagaidīšanu.

Lai Edvards nesamulstu no dažādā ritma, arī mēs mājās brīvdienās cenšamies ievērot līdzīgu ritmu kā ir bērnudārzā- dodoties laicīgi gulēt un ceļoties laikus no rīta, neizlaižot pusdienlaika miegu,jo emocijas tomēr ir daudz un sakāpinātas, tāpēc tās jāizlīdzina.

Ko vēl esmu pamanījusi- Edvards kļuvis čīkstīgāks, jo loģiski arī dienas laikā spriedze sakrājusies, tad nu vakaros veltam laiku vannas rituāliem, spēlēm, lomu spēlēm un ļauju ari kārtīgi izskrieties pēc bērnudārza- gan vakars mierīgāks, gan miegs saldāks. Šonakt, piemēram, pēc ilgiem laikiem atkal nogulēja visu nakti savā gultiņā!

Kā jums sokas adaptācija bērnudārzā? 

 

   Instagram: Kristīne. Damškalne