Bērnam slikti zobi? Ne tikai iedzimtība,bet arī vecāku atbildība!

Bērnam slikti zobi? Ne tikai iedzimtība,bet arī vecāku atbildība!

15. Jan, 12:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

"Pašlaik situācija ar bērnu zobu veselību ir samērā kritiska. Pirms vairākiem gadiem veiktais pētījums parādīja, ka jau 2,5 gadu vecumā 30% bērnu ir bojāti zobi. Vēlākā vecumā šis procents vēl pieaug," skarbo patiesību par bērnu zobu veselību atklāj Līga Kroniņa, dr. med., sertificēta bērnu zobārste, RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras pasniedzēja.

Bieži dzirdēts no vecākiem, ka Latvijā speciālisti ir grūti pieejami, rindās pie zobārsta ilgi jāgaida, bet ja ir pieejami, tad pakalpojums ir nekvalitatīvs un zobārsti neiecietīgi, tomēr zobārste norāda uz to, ka šī speciālistu nepieejamība esot tikai daļa no iemesliem.

 "Kariess nav neizbēgama slimība, un zobi nebojājas no tā, ka nevar pierakstīties pie zobārsta."

Līga Kroniņa norāda, ka viens no iemesliem ir izglītības un adekvātas informācijas trūkums. Laikā, kad nereti galvenais informācijas avots ir internets, bet tur atrodamā informācija ir ļoti dažādas uzticamības, kritiskā domāšana ir ļoti svarīga.

Bieži vien masu saziņas līdzekļos publicē novecojušas, pretrunīgas vai nepareizas zināšanas, jo informācijas kampaņu veidošanā iesaistās cilvēki, kam nav nekāda sakara ar bērnu zobārstniecību. Savukārt, bērnu zobārsti vai profilakses speciālisti vispār netiek pieaicināti vai arī viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Līga savā ikdienā ir pārliecinājusies, ka:

 "Visi sertificētie bērnu zobārsti zina, ka bērna pirmajai bērna vizītei pie zobu speciālista jābūt laikā no bērna pirmā zoba šķilšanās brīdim līdz 1 gada vecumam. Tomēr *SPKC  un *NVD infografikās nezin kāpēc spītīgi parādās, ka bērns jāved pie zobu higiēnista no 2 gadu vecuma, bet pie zobārsta – tad, kad cauri zobi."

*Slimību profilakses un kontroles centrs un *Nacionālais veselības dienests

Tāpat, zobārste uzskata, ka masu saziņas līdzekļiem ir sava loma šajā stāstā, kad parādoties kāda "speciālista" paustajam viedoklim, vecāki sekojot šiem ieteikumiem, atliek pirmo vizīti uz divu gadu vecumu, attaisnojot to ar viedokli, ka ar mazuli jau nav iespējams komunicēt, tomēr, visbūtiskāk, šajās pirmajās zobārsta apmeklējuma reizēs esot, nevis stāstīt un mācīt mazulim, bet informēt vecākus  un pārrunāt grūtības, kas viņiem radušās saistībā ar bērna zobu kopšanas un ēdināšanas režīmu, kā arī palīdzēt koriģēt tos, ja nepieciešams. Ja šādas agrīnas konsultācijas iztrūkst, tad divu vai trīs gadu vecumā, nepareizas ēdināšanas un zobu nekopšanas rezultātā, bērniem jau ir izveidojušies cauri zobi. 

Vēl, Līga Kroniņa min, ka stereotips par bērna vešanu pie zobārsta tikai tad, kad ir caurs zobs, esot nepareizs un kaitinošs. 

 "Zobārsti ir tādi paši ārsti kā citi speciālisti, un viņu pienākums ir ne tikai urbt, plombēt vai raut."

Vecāku uzdevums būtu doties pie speciālista arī konsutlatīvos nolūkos, lai zobu problēmas varētu novērst, par tām runājot vēl pirms caurumu un zobu sāpju rašanās. 

Latvijā viena no problēmām esot arī bērniem pieejamo zobu pastu sastāvā esošā fluorīda trūkums. Daudzums 500ppm esot nepietiekams, tapēc, daudzi ecāki nereti no sirds lieto bērniem šīs zobu pastas, paļaujoties uz ražotāja godaprātu, tomēr bērnu zobi turpina bojāties, un rodas bezcerības sajūta, ka kariesa rašanās bērniem ir neizbēgama.

"Arī maziem bērniem drīkst un pat vajag tīrīt zobus ar Junior vai pat pieaugušo vecuma zobu pastu, tikai daudzumam jābūt tik mazam, lai bērns to nenorītu." 

Zobupastā fluorīdu saturam jābūt ne mazāk par 1000-1500 ppm un daudzumam – līdz 2 gadu vecumam rīsa graudiņa lielumā. Savukārt no 2 gadiem fluorīdu saturam jābūt virs 1450 ppm un daudzumam līdz 6 gadu vecumam – zirnīša lielumā, no 6 gadu vecuma - pusei no zobu sukas galviņas garuma. 

Mīts par fluorīda kaitīgo ietekmi uz bērna intelektu ir aizgājis pasaulē no FALSIFICĒTA un daudzreiz atsaukta pētījuma, ko, kā atceras speciāliste, veica Ņujorkas universitātes profesore, kas jau sen zaudējusi savu amatu.

Fluorīdi jau atrodas zoba emaljā, un ar zobu pastu vai citiem līdzekļiem tikai tiek atgūti ēšanas laikā skābajā vidē izšķīdušie joni.

Kāpēc Latvijā ir īpaši svarīgi lietot vadlīnijām atbilstošu 1000-1500 ppm zobu pastu?

Latvija, atšķirībā no ASV, Krievijas un lielākās daļas Eiropas valstu, ir fluorīda deficīta reģions. Latvijā dabiskajos gruntsūdeņos ir īpaši zems fluorīda saturs. Tāpēc citās valstīs zobus pasargā krāna ūdens, savukārt Latvijā, ja zobi netiek iztīrīti ar pietiekami fluorizētu pastu, zobus neaizsargā pilnīgi nekas!

Kā tad pareizi kopt zobus un kāds ir absolūtais zobu kopšanas minimums? 

  • Visos vecumos absolūtais minimums ir tīrīt zobus 2 reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu vismaz 10 reizes katru zobu virsmu. 
  • 30 minūtes pēc zobu tīrīšanas parūpēties par to, lai bērns neko neēstu. 
  • Zobi jātīra pēc brokastīm, nevis pirms tām. 
  • Vakaros pēdējai bērna ēdienreizei jābūt pirms zobu tīrīšanas, nevis pēc. 
  •  Vecākiem jāpalīdz pārtīrīt zobus līdz pat 8-10 gadu vecumam. 
  • Mutes skalojamos līdzekļus iesaka lietot, sākot no 6 gadu vecuma, tomēr tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo vidi mutē. Zobu skalojamam līdzeklim ir maza nozīme, ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un suku.
  • No 7 gadu vecuma jāsāk arī diegot zobus. Tomēr, ja bērna zobi ir cieši, to var un pat vajag sākt darīt arī krietni ātrāk, tikai tad tas ir pilnībā vecāku darbs.
"No vienas puses, 5-6 gadu vecumā bērns daļēji jau prot iztīrīt zobus pats. No otras puses, bērnam šajā vecumā nav ne motivācijas, ne roku veiklības iztīrīt zobus kvalitatīvi. To var redzēt, kad pie zobārsta vai zobu higiēnista pirms vizītes lūdz bērnam iztīrīt zobus, un tad nokrāso aplikumu ar īpašo indikatoru. „Grūtajām” vai nepatīkamajām vietām, kur būtu jātīra īpaši rūpīgi, visbiežāk tiek pārbraukts pāri vai netiek iztīrīts vispār."

Savukārt 7-10 gadu vecumā zobi joprojām jāpalīdz pārtīrīt tāpēc, ka nesen ir šķīlušies pastāvīgie jeb kaula zobi, kam ir daudz dziļākas rieviņas, un kas mutē atrodas tālu un nereti ir grūti pieejami pat zobārstam un vecākiem. Pastāvīgie zobi izšķiļas nepilnīgi mineralizēti un turpina saņemt minerālvielas līdz pat 2 gadiem pēc šķilšanās. Līdz tam laikam šie zobi ir trausli un īpaši pakļauti aplikuma un baktēriju iedarbībai. Tāpēc vecāku palīdzība šajā vecumā joprojām ir ļoti, ļoti nepieciešama.
 
Daktere Kroniņa atklāj, ka ir divas būtiskas lietas, no kā jāizvairās ēdot, lai saglabātu veselus zobus. 
  • Pirmā – našķēšanās starp ēdienreizēm. Ja atceramies veco, labo „Orbit” reklāmu – pēc katras ēdienreizes 20-30 minūtes mutē ir skāba vide. Šī skābā vide palīdz organismam pārstrādāt ēdienu, bet ilgstošākā laika posmā – arī šķīdina zobu emalju. Ja dienas laikā  ik pēc 20 – 30 minūtēm iemetam mutē kādu konfekti vai iedzeram kafijas vai sulas malku, visu dienu vide mutē ir skāba, emalja šķīst un nespēj vairs aizsargāt zobu no mikrobu iedarbības. Tad veidojas caurumi un arī plombes var sākt izkrist.
  • Otrā - viss, kas ir lipīgs, ķepīgs un paliek zobos uz ilgāku laiku – cepumi, vafeles, želejkonfektes, ledenes, žāvēti augļi, arī šokolāde.

Zobu bojāšanās scenārijs.

  • Kādu laiku siekalas ar savu aizsargsistēmu spēj neitralizēt skābo vidi mutē un pasargāt zobus. 
  • Kad bufersistēmas iespējas izsīkst, zobu emalja pakāpeniski sāk zaudēt minerālvielas un šķīst. 
  • Vietās, kur aplikums palicis uz zobiem šīs vietas (visbiežāk, zobu kakliņu rajonā pie smaganām) vispirms kļūst matētas un izteikti baltas, 
  • Pēc tam emalja sāk „izkrist” ārā un veidojas caurums. 
  • Bērniem, īpaši jaunajos piena zobos, baltie, matētie  plankumi var izveidoties pat pāris nedēļu laikā, 
  • 3 mēnešu laikā zobi sabrūk līdz pulpītam jeb *pulpas iekaisumam. [red.piezīme: pulpa - zoba mīkstie audi, kur atrodas asinsvadi, nervu gali un limfvadi]
Nereti vecāki saka – bērnam zobi jau izšķīlās cauri un nodrupuši. Tomēr patiesais iemesls ir tāds, ka piena zobi jau šķilšanās laikā tika pakļauti pārmērīgai skābes iedarbībai. Tas pats var notikt ar jaunajiem pastāvīgajiem zobiem 6 gadu vecumā.

Nav iespējams pateikt, cik ātri kuram cilvēkam izveidosies kariess, jo tas atkarīgs no pārāk daudziem faktoriem – ēšanas biežuma, zobu līdzšinējā tīrīšanas biežuma, siekalu sastāva un citiem faktoriem. 

Daktere norāda, ka dažādie Latvijā veiktie pētījumi norāda uz to, ka Latvijā, diemžēl, zobu veselībai tiek pievērsts pārāk maz uzmanības un tie tiek pārāk reti un kvalitatīvi kopti, tāpēc - mīļās mammas un tēti - parūpēsimies par savu bērnu zobu veselību profilaktiski. 

Kuram gan negribas, lai mūsu bērni var nekautrējoties smaidīt un būt skaista un vesela smaida īpašnieki. Tas noteikti arī samazinās rindas pie speciālistiem, kuri varēs sniegt palīdzību brīžos, kad tas tiešām būs nepieciešams. 

Tātad. Kur ir Jūsu zobu birstes - laiks iztīrīt zobus! 

 Māmiņu klubs, 2018

Remese1 Remese1 17. Jan, 09:45

Varat šo uzskatīt par reklāmu vai nē, bet zobu pasta, kas pieder visiem šiem kritērijiem ir Brush Baby ražotāja.
https://www.facebook.com/brushbabylv/
Ietilpst visos kritērijos un ir medicīniskā zobu pasta, no kuras ir reāla jēga.
Ir izveidojuši veselu konceptu ar elektriskajām birstītēm katrai vecuma grupai un bērns nemaz nav jāpierunā tīrīt zobus.