Laikā, kad augu es, vairāk vai mazāk tika nodalīti puiku un meiteņu darbi. Meitenes gatavo ēst un mazgā traukus, bet puikas reizi gadā iedzen sienā nagliņu jaunam plauktiņam vai ieskrūvē lampā jaunu spuldzīti. Bija mājturība meitenēm un darbmācība puikām, taču mūsu laikos, šķiet, robežas ir nedaudz izzudušas un ir tikai normāli, ja gatavo arī vīrieši, bērnu audzināšanā piedalās arī vīrieši, bet sieviete, piemēram, vada autobusu... Tādēļ, lai neizaudzinātu mazu egoistiņu, kurš uzskata, ka mājsaimniecības vadīšana ir tikai meiteņu darbs, arī mūsu mazajam Robim neliedzu iespēju piedalīties mājas darbos un iemēģināt roku, palīdzot mammai un tētim. Lai nerastos tāda situācija, kā manā bērnībā, kad mazais brālis, atsakoties palīdzēt mājas darbiņos, tētim paziņoja, ka tas ir jādara kalponēm, t.i., mammai un māsai. Lieki piebilst, ka šī brāļa izrunāšanās beidzās ar pērienu.
Mūsu mazais dēlēns, kurš nebūt jau vairs nav tik maziņš, nu jau kā laiciņu pārkāpis gada slieksnim. Vēl pirms laika piefiksēju, ka dēls labprāt iesaistītos dažādu sadzīvisku darbiņu veikšanā, piemēram, man tīrot grīdu ar putekļu sūcēju, Robītis dažkārt pieķeras putekļu sūcēja birstei un cenšas to virzīt pa grīdu... Protams, vislielākais prieks puikam ir brīdī, kad mamma viņa aktivitātes pavada, atainojot putekļu sūcēja skaņu. Drīz vien mazais ķērās pie nākamā soļa dzīvokļa tīrīšanā, izņemot no pieliekamā lielo slotu un ar to staigājot pa māju. Protams, birste lielāka par pašu tīrītāju, tādēļ Ziemassvētkos puika dāvanā saņēma rotaļu grīdas birstu komplektu... Kāds varbūt teiks, ka tā taču ir dāvana meitenēm, bet kādēļ gan? Vai tad puikas nevar piedalīties mājas darbos?
Kopš decembra mazais blēdis ir kļuvis par pilnvērtīgu pavāra palīgu, palīdzot man gan cepumu mīklas mīcīšanā un rullēšanā u.c. darbiņos. Tā teikt, aug mazs, rosīgs cilvēciņš, kurš vēlas izzināt pasauli un kādēļ gan lai to liegtu? Cerams, ka šāda iesaistīšanās mājas darbiņu veikšanā palīdzēs ne tikai mazuļa attīstībā, bet arī jau no mazām dienām liks apjaust, ka nav strikti nodalāmi puiku un meiteņu darbi.
Es arī esmu par darbu nedalīšanu. Nu ok,līdz zināmai jomai, jo tomēr ir pāris darbi, kas tomēr ir domāti tikai un vienīgi vīriešu rokām, lai gan mēs, sievietes, jau nu ļoti mīlam šo - Es pati varu!
No otras puses, paldies par iedrošināšanu, jo es tieši biju pārdomās kā rīkoties, vai cept piparkūkas kopā ar dēlu. Godīgi! 😀 Lai cik advancēta mamma arī neesmu, ar prātu jau saproti, ka tas taču ir bērns. 😀 Bet man nekad ne ģimenē,ne draugu pulkā nav bijuši mazi puikas, līdz ar to, esmu tāds Nezinītis celmlauzis. 😀
Mans vīrs, kurš vienmēr bija mammas lielākais palīgs virtuvē, tagad ātrāk par mani reizs 2 var sagriezt kādu salātu bļodu svētkiem un kā mašīna mizo kartupeļus. Pie šitām lietām es pat neķeros, vienalga viņam sanāk labāk!))) Es uzskatu ka nav jāšķiro darbi, puikam jāmāk mājasdarbi.
Mājās var ierādīt daudzas lietas, bet ir atsevišķas, kuras ikdienā īsti nesanāk iemācīt - piemēram kā tikt galā ar dāžadiem traipiem - nu nenosēdināsi bērnu, izstāstīsi un atprasīsi. 😉
Pareizi esi dzirdējusi - "kaut kas tiek ierādīts abiem dzimumiem" - sākumskolā piešūt pogu (kā nu tobrrīd māk) un mazliet kaut ko no ēstgatavošanas. Pērējais ir viss pa vecam - meitenes cakalē, ada, šuj, izšuj, tamborē. Puikas skolā virpo koka s$%^&*. Priecājies, ka tev puika, tiem vismaz mājās virpas pagaidām kokam neprasa, bet meitenes stundām laika velta izšūšanai un zeķu adīšanai......
Vārdu sakot - man sāpīga tēma, jo meiteņu mājas darbi ir bezjēgā laikietilpīgi............
Cik esmu dzirdējusi, tad nav vairs gluži tā kā senākos laikos. Tagad arī puikām tiek ierādīts, kā piešūt pogu, bet meitenēm arī kaut kas no darbiem, kas kādreiz tika definēti kā tikai puiku lauciņš. Protams, ja kļūdos, labojiet mani.
Nekas, nekas, sāc cīņu ar izglītības ministriju jau tagad - skolās joromām ri meiteņu darbmācība, un zēnu drabācība - skaidri norādo ko katram dzimumam vajag apgūt un ko darīt mājās 😃 kas sieviešu un kas vīriešu darbi!
Mūsu mājās mans mazais palīgs virtuvē arī ir dēliņš 😀