Uz Māmiņu Kluba Ziemassvētku eglīti - šogad jau četratā!

Jau gads kā riņķī kopš iepriekšējiem Ziemassvētkiem. Pagājušais gads bija pirmais, kad nedevāmies uz Māmiņu Kluba Ziemassvētku eglīti, jo tieši uz svētku laiku vajadzēja dzimt mazajai Laumai. Steidzīgā meitene piedzima gan ātrāk, bet ne par to šoreiz...

Šogad mēs labojāmies un atkal atjaunojām savu ikgadējo decembra tradīciju – devāmies uz Māmiņu Klubu tvert Ziemassvētku sajūtu. Nu jau četratā.

Vēl vakar Roberts vairākas reizes atkārtoja savu apgūto Ziemassvētku dzejoli, jo kā gan savādāk tikt pie dāvaniņas. Un pavisam vietā bija arī viņa jautājums, kādu dzejoli skaitīs māsa?!?

Šodien, nedaudz satraukti un saposušies, devāmies uz centru. Uh, svētku laikā šogad vēl nebiju bijusi Rīgas centrā, tāpēc abi ar Robertu pavērtām mutēm skatījāmies un priecājāmies, cik gan saposta ir mūsu pilsēta. Gaismiņas, kāpostu un karstā dzēriena aromāts tirdziņos, eglītes. Izstaigājot Vecrīgu un centrālās ielas, varu pavisam droši teikt: “Mīļie, Ziemassvētki tiešām ir klāt!” Un ja jums tā nešķiet, tad šajā nedēļas nogalē pat, kad sāk krēslot, brauciet uz centru nelielā pastaigā. Saģērbieties gan tā siltāk, jo, kamēr stundiņu staigājām, līdz Vīlandes un Elizabetes ielas krustojumam nonācām jau ar sarkaniem deguniem.

Bet kad iegājām Māmiņu Klubā... mūs sagaidīja laipnā administratore, piparkūku smarža, sveces, gaismiņas un Ziemassvētku dziesmas. Paldies visiem, kuri Māmiņu Kluba telpās pamanījušies uzburt tik fantastiski skaistu atmosfēru, ļaujot mums, lieliem un maziem, uz brīdi sajusties kā pasakā.

Šogad ļoti skaisti sapostas ir ne tikai telpas, bet arī īpašs ir pats pasākums. Sniegbaltīte ar bērniem steidza iepazīties un iedraudzēties vēl pirms pasākuma sākuma, bet pats pasākums  - tik pārdomāts, ka patika gan lieliem, gan maziem (vismaz mūsu ģimenei noteikti). Iepriekšējos gados Roberts kopā ar Māmiņu Kluba rūķiem ir cepis gan piparkūkas un gatavojis konfektes, gan arī darinājis svētku rotājumus, bet šogad paši mazākie bērniņi svētku darbnīcā darināja rotājumus no sāļās mīklas. Kamēr darbojos kopā ar Laumu, Sniegbaltīte bija atbalsta komanda Robertam (gluži loģiski, ka ar Sniegbaltīti viņam patīk darboties kopā labāk nekā ar tēti, jo meitene taču, var paflirtēt... Nu, kaut kā tā...). Kopā mīcijām, rullējām, veidojām plaukstiņu nospiedumus un dažādas rotājumu formiņas. Laiks paskrēja vēja spārniem. Un klāt jau bija laiks doties dažās rotaļās.

Ar acu kaktiņu manīju, ka Roberts pasākumā, lai arī bija vecākais bērnu barā, jutās kā zivs ūdenī. Viņš pat nemanot bija pamanījies pastāstīt Sniegbaltītei, ka ir par godu pasākumam iemācījies dzejolīti.

Nu, ja dzejolītis apgūts, tad arī kārta dāvanām. Mani mīļie Māmiņu Kluba čaklie rūķīši! Jūs šogad esat radījuši fantastiskas dāvanas – mazā Lauma tika pie sava pirmā Lego Duplo komplektiņa, kā arī superīgas krūzītes un mašīnītes (starp citu, ņemot vērā, ka viņai ir brālis, viņa ļoti labprāt spēlējas ar automašīnām), savukārt Roberta seja atplauka visplašākajā smaidā, redzot, ka viņa dāvanu maisiņā nav bēbīšiem domātas krūzītes kā citiem bērniem, kuri devās pie rūķa, bet gan kārtīgs Lego konstruktors, Ķepu patruļas kārtis un arī citi labumi. Tiesa gan, mans koķetais dēls rūķim noskaitīja dzejoļa saīsināto variantu, pats izvēloties pēdējos divus pantiņus noklusēt. Bet, acīmredzot, šarms guva virsroku un iztrūkstošos pantiņus neviens pat nepamanīja.

Kā mazajai Laumai patika pasākums? Lai gan viņa to pati man vēl neprot pastāstīt, spriežu, ka patika gan. Jo skatoties rūķu izrādi, mazā dāma smaidīja un ķiķināja, savukārt, skanot mūzikai, plaudēja un dziedāja (dūdoja) līdzi.

Vakars mūsu mājās bija prieka pilns, jo vēl turpinājām dzīvot pasākuma atmosfērā. Un pateicoties Māmiņu Klubam es zinu – jā, Ziemassvētki klāt!

Paldies jums, labie, foršie, par lielisko pasākumu!