Superbēbīša dienasgrāmata: Slēdzot krūts barošanas bodīti

Superbēbīša dienasgrāmata: Slēdzot krūts barošanas bodīti

04. Nov 2016, 11:05 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Krūts barošana man ir bijusi un joprojām ir ļoti tuva un mīļa. Protams, ar visiem trim bērniem gājis ir visādi- gan piena krīzes, gan kreņķi, ka "Tur taču nekā nav", bet vienmēr kaut kā ir sanācis tikt atpakaļ trasē un turpināt iesākto.

Man nav bijuši aizspriedumi pret barojošām mammām arī pēc gada vecuma. Galu galā- arī Dariusu baroju līdz 1,4 gadiem, Daniela pati dabiski atteicās gandrīz 12 mēnešu vecumā. Edvardam nu ir gandrīz 1,1 gads un šajā nedēļā pirmdienā pamodos ar to sajūtu- "Ir īstais brīdis!" Ne tieši noguruma ziņā, lai gan nenoliedzami arī tas spēlē lielu lomu un negulētās naktis uzkrājušas pamatīgu kravu, ne tieši arī veselība, kura prasīt prasās sakārtot (jā, pirmā lieta pēc barošanas pabeigšanas pēc Jaunā gada būs kāju vēnu operācija).

Tā bija vienkārši neizskaidrojama sajūta, ka nu ir laiks. Es jau smejos, bet tagad, atskatoties atpakaļ, Edvardam laikam par daudz bāzos virsū ar to krūts barošanu, ko, starp citu, viņš laipni ņēma pretī- "Nu, ja jāēd, ēdīšu!" Acīmredzot, tas viss bija manā galvā un man bija vairāk vajadzīga šī saikne ar Edvardu nekā viņam ar mani.Kāpēc es tā spriežu? Jo šajā nedēļā vispār nav bijusi drēbju raustīšana ar mērķi tikt pie piena bodītes.

Esmu dzirdējusi dažādus paņēmienus, kā pienu samazināt uzreiz- krūšu nosiešanu, vienkārši nedošanu,lai piens izdeg, bet šie paņēmieni gan man ir par traku. Jau pirmdienas vakarā jutu, ka krūtis ir pilnas un tas ir par traku, tāpēc nedomāju šo procesu nogriezt kā ar nazi, samazinot procesu pakāpeniski.

Jūs jau zināt Edvarda nakts negulēšanas un tas arī bija viens no  iemesliem, kāpēc šo atradināšanu atliku, jo šķita, ka tad vispār šo atradināšanas laiku nedabūšu gulēt. Bet laiks un sajūtas noliek visu pa savām vietām. Nu šajā nedēļā noregulējies ir tā, ka  Edvards krūts pienu uzēd vairs tikai vakarā pirms gulēšanas un pa nakti vienu reizi. Un arī šajā laikā ēšana noteikti nav vairs tādā apjomā kā bija iepriekš, tāpēc domāju, ka vēl kāda nedēļa vai divas un šis skaistais krūts ēdināšanas laiks beigsies :) Un tad jau varēs ķerties klāt pārējām veselības sakārtošanas lietām!

Nākamajā nedēļā Māmiņu Klubā man būs filmēšanās- saruna ar krūts ēdināšanas speciālisti Sandru Lasi, kurai arī uzjautāšu visus šos jautājumus par atradināšanu no krūts. Man personīgi ir sajūta, ka "mājas darbu" būšu izpildījusi, jau sākot šo procesu!

Ja arī Tev ir kādi jautājumi- kā atradināt no krūts, droši raksti komentāros, uzdošu nākamajā nedēļā speciālistei!

Kā Tev gāja ar atradināšanu no krūts barošanas? Tas notika pakāpeniski/ bērniņš atteicās pats/ vai izvēlies kādus citus paņēmienus?

Superbēbīša māmiņa


20160310173350-36549.jpg

princesemince princesemince 04. Nov 2016, 19:57

Dēlam bija savādāk - katra noņemtā reize tika aizmirsta ātrāk nekā meitai tas izdodas. Jūlijā aptvēru, ka ir jau klāt mana agrākā robeža, līdz kurai jebkad bijusi doma barot bērnus, tā nu tagad jau tai ir pāri kādu laiku jau. Nu ir nedēļa, kā no divām ēšanām palikusi viena. Pagaidām uzstājīgā prasīšana turpinās, pieredze rāda, ka atslābst vidēji 2 mēnešu laikā 😀 Domāju, līdz Lieldienām noteikti vairs krūti neēdīs.

Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv 04. Nov 2016, 16:17

Tu noteikti neesi slikta mamma! Arī man ērtāk šķiet iedot krūti nekā klausīties raudāšanu. Protams,ka tie ir sliktie paradumi un kā raksta lauvinja, šajā vecumā naktī ik pēc stundas nevajadzētu ēst, bet.... nu ir tik daudz BET un dažādas situācijas, kā dēļ esam tur, kur esam 😀 Ar vidējo bērniņu iekrita došanās uz nedēļas nogali ārpus Latvijas ar mammu, tāpēc vīrs lieliski tika galā un barošanu vairs pēc atbraukšanas neatsāku.Bet tā kā tagad nekas tāds nav plānots, jācīnās pašas spēkiem 😀

kristianna20 kristianna20 04. Nov 2016, 16:01

Mans mazais 1,1 arī ēd pa nakti. Pirmos 5 mēnešus gulēja visu nakti, bet tad parādījās visādi kreņķi, zobi un tā nu mazais sāka negulēt. Pa nakti nemaz acis neatver, bet pa miegam raud un meklē krūti ne jau aiz ēst gribēšanas, bet lai nomierinātos. Pa dienu arī vairākas reizes ēd krūti, citu ēdienu 4 reizes, bet diezgan maz. Pirms kāda laika pa dienu krūti ēda tikai pirms gulēšanas, bet septembrī atsāku maģistratūras studijas un tā vakaros mazo atstāju ar tēti. Un kopš tā laika mazais laikam pa dienu kompensē mammas trūkumu. Ar ūdens dzeršanu gan iet grūti-viņam it kā garšo, bet lielākā bērna izklaide ir liet to ūdeni no krūzes sev virsū.
Vēl laikam nejūtos gatava atradināt no krūts, it īpaši ziemā, jo laikam, pateicoties barošanai, mazais gada laikā slimojis tikai 2 reizes. Atradināšu, kad maģistra darbs būs gandrīz pabeigts pavasarī! Laikam esmu slikta mamma, ka nemāku pa nakti citādi mazo nomierināt. Jautājums speciālistam - kad mazo vairs nebaro ar krūti, cik daudz piena un citu piena produktu pa dienu jāapēd mazajam? Un kā īsti ir ar govs pienu - es putrām nedaudz pievienoju, lai gan ir viedoklis, ka līdz 3 gadien nevajag dot govs pienu.

lauvinja lauvinja 04. Nov 2016, 14:53 KatrinaKatrina

Es sāku ar to, ka iemācīju bērnu dzert no pudeles/krūzes. Lēnām bērnam dod papildbarojumu. Ēdienreize tiek aizstāta ar normālu ēdienu + krūts, vēlāk metu pa vienam nost pēc ēšanas nedodot krūti, bet gan padzerties no krūzītes. Beigās bija palikuši vakari un rīti. Atmetu vakarus, piedāvājot putru un padzerties. Rītus atmetu pēdējos, izlaižot.

Savējo ne pārāk gulētāju, nolēmu naktīs atradināt no krūts ap gada vecumu - naktī var dabūt padzerties ūdeni, bet te vajag mazliet pacietību, nedēļas laikā bērns gana labi saprot ko dabūs un ko ne. Nedrīkst raustīt - ja nolēmi nedot, tad nedod, jo pretējā gadījumā bērns saprot, jo lielāks tracis, jo lielākas izredzes tikt pie kārotā.

Bez tam, tev jāsaprot, ka gada vecam mazulim, fizioloģiski nudien nevajag vairs naktī ēst ik stundu!

Vislabāk, ja atradināšanas procesam var pieslēgt tēti, jo tā ir bērnam gana emocionāli tuva persona un vienlaikus nesmaržo pēc piena

DivuMeituMamma DivuMeituMamma 04. Nov 2016, 14:52

Man līdzīga situācija naktīs, kā KatrinaKatrina. Pa dienu varam jau pilnīgi mierīgi iztikt bez krūts (9,5 mēneši), arī pēc krūts jūtu, ka pieniņa ražo arvien mazāk un tas palicis tāds "pliekans". Bet naktīs, it īpaši zobu nākšanas laikā, barošana no 2 līdz 5 reizēm naktī ir norma, jo citādāk nomierināt bērnu es vienkārši nemāku. Pēc zīšanas ilguma saprotu, ka reāli ēst viņa grib 1-2 reizes (tieši šāds režīms mums ir bijis līdz 6 mēnešu vecumam, kad sāka nākt zobi). Dažas reizes esmu mēģinājusi nedot, bet es nevaru klausīties tādu bļaušanu ilgāk par 3 minūtēm un padodos..

Man arī visu laiku bija šīs sajūtas kā Tev un sapratu, ka neesmu gatava,bet tad pēkšņi atnāca pareizā sajūta, ka tas ir jādara un arī Edvards ļaujas! Kreklu neplēš, bet pa brīdim, esot man opā, krūtis pačamda 😃

Tas ir labi,ka pakāpeniski beidzas! Man lielā meita arī pakāpeniski 11,5 mēnešos aptuveni beidza ēst vispār un nedevu maisījumus papildus!

Tā jau ir- katram sava metode. Man šāda nogriešana točna nestrādā!

lauvinja lauvinja 04. Nov 2016, 09:16

Tad, ka nolēmu ir laiks atradināt, tad pakāpeniski atmetu pa vienai vien barošanas reizei, līdz izbeidzu pavisam - aptuveni 4 mēnešu process. Nesāpīgi ne man ne bērnam.

Šito sado-mazo nogriezt kā ar nazi, es nesaprotu - kāpēc mocīt sevi ar pinām un sāpošām krūtīm un mazuli iemest nezināmajā, ja vien nav kāda īpaša vajadzība.