Superbēbīša dienasgrāmata: histērijas, robežu pārbaudīšana, neaudzinātība. KAS?

Superbēbīša dienasgrāmata: histērijas, robežu pārbaudīšana, neaudzinātība. KAS?

02. Feb 2017, 00:05 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Pēkšņas bērnu histērijas ir gluži kā vasaras negaisi pēdējos gados- pēkšņi un negaidīti. Vienu mirkli pirms tam draudzīgi čubināmies ar mazo, bet jau otrajā- Edvards krīt gar zemi, sāk raudāt, bļauj un mēģina izspiest asaras. Oooo, jā, mūsu mājās ir viengadnieku krīzes, kurās tiek pārbaudītas robežas,vecāku pacietība. Neļauj kāpt uz galda- bļaušana. Neļauj apzīmēt brāļa vai māsas grāmatu- bļaušana. Neļauj vandīties pa podu- bļaušana. Un tā šo sarakstiņu varētu turpināt un turpināt.

Es jau smejos, ka katrā vecumā līdz pat pilngadībai ir sava krīzīte, kura vecākiem jāizcieš :)

Edvardam šādi izgājieni nav bieži,bet redzu un apjaušu,ka aptuveni divas trīs pie konkrētās aizliegtās darbības ir nepieciešamas, pārbaudot,vai robežas joprojām ir turpat, kur iepriekš. To vēl vairāk paspilgtina Edvarda skatiens un smīniņš, gaidot, ko nu mēs, pieauguši darīsim vai teiksim.

Burtiski mēnesi atpakaļ viesistaba izskatījās kā barikādes- dīvāns pie loga un sienas, kubkrēsls pie plauktiņiem ar stikla durtiņām. Bet tad vienā dienā, saprotot, ka šāds iekārtojums var būt arī vēl gadu, attālinot jauno istabas iekārtojuma iepazīšanu, pārstumdijām mēbeles. Protams, pirmajās divās dienās staigāju pakaļ un skatījos, lai nekāpj uz plaukta pie TV,bet tas pārgāja. Puķes no palodzēm nerauj un citas blēņas nedara. Tomēr.. mājas iepazīšana turpinās- nu topā ir virtuves krēsli un galds, pie kura var sēdēt, var piecelties kājās vai novelties pie neveiksmīgas kāpšanas (jā, šonedēļ gadījās arī šādi).

Vēl par tiem niķiem un histērijām runājot, man šķiet,ka svarīgi ir tas,cik ātri vai lēni bērns pēc tam spēj nomierināties. Mūsmājās burtiski tās ir pāris minūtes, tāpēc atkal un atkal pārliecinos, ka tā bijusi mirkļa iegriba un robežu pārbaudīšana, mācoties ko jaunu. Protams, papildus faktors ir arī nespēja vārdiski pateikt, ko viņš vēlas, tādējādi bērni radot neizprotamas emocijas. 

Pacietība. Histērijas un dusmu lēkmes nav patīkams skats.Pašreiz dzīvojoties pa mājām, ar to jātiek galā četrās sienās,bet pilnīgi iztēlojos, kā tas varētu būt ārpus mājām, kad mazais kliedz, krīt gar zemi, sper ar kājām. Un jebkurā gadījumā- šādā stāvoklī bērns nedzird neko,ko viņam sakām. Es parasti šo brīdi esmu kopā ar Edvardu,bet esmu dzirdējusi,ka speciālisti rekomendē atgriezties pie bērna,kad viņš ir nomierinājies. 

Novērst iespējamās situācijas. Tas nav iespējams vienmēr, bet,kamēr esam mājās, aptuveni jau zinu situācijas,kas varētu izraisīt kašķus, tāpēc domāju pāris soļus uz priekšu, piemēram, neatstāt uz galda lielās māsas un brāļa lietas,ko nedrīkst aiztikt vai sazīmēt; brāļa ūdens pudeli treniņiem lieki gar acīm neplivināt; neatstāt vannas istabas durvis vaļā utt.

Nē,Edvards nav izlutināts. Nē, viņš nav neaudzināts. Viņš mācās un izprot pasauli. Pie tā arī pieturos :)

Edvarda māmiņa

20170128103305-26493.jpg

mamma88 mamma88 02. Feb 2017, 10:36

Sitas viss ir loti zinams. Vistrakak 2os un 3 gados. Nem un ieskaidro,ka nedrikst,ka vajag kaut ko utt.

mamma27 mamma27 02. Feb 2017, 08:38

Ak, cik pazīstami! Mums tas pats. Un ir jau lietas ,ko viņš saprot ,ka nedrīkst,bet vienalga reiz pa reizei mēģina! Nu izturību mums!