19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vakar mans bērns iemācījās jaunu vārdu. Un ne jau šādu tādu, bet gan „teļš”. Kā līdz tam nonācām, par visu pēc kārtas.
Vakar bija ilgi gaidītā nedēļas diena, kad vakarā pēc bērnudārza dodamies uz dziedāšanas nodarbību. Nodarbība arī šoreiz, tāpat kā citkārt, bija jauka un pozitīva. Pēc tās apģērbāmies, lai dotos mājup. Lai iešana pa ledainajām ielām būtu veiklāja, ņēmu bērnu uz rokām. Te pēkšņi – nez no kurienes atskrēja pāraudzis sanbernārs un, pacēlies uz pakaļkājām, sāka lekt mums virsū, cenšoties tikt pie bērna. Loģiski, ka sāku kliegt un saimniecei, kura izvedusi savu suni laukā (bez pavadas, protams), bet tā vietā, lai pieskatītu savu mīluli, vienkārši pļāpāja pa mobilo, kliedzu, lai savāc savu teļu. Bet šī tik aizņemta ar pļāpāšanu, ka nelikās ne zinis, vien laikam tad, kad mana kliegšana sāka kļūt pat skaļu, pasauca savu suni, nobubinot „izviņiķe”. Loģiski, ka abi ar bērnu bijām šokēti par notikušo, jo no tāda lopa nekad nevar zināt, ko sagaidīt. Atlikušo ceļu līdz mājām dēls nebeidza atkārtot vārdu „teļš”.
Šis ir tiešām ļoti raksturīgs teiciens, šķiet, pilnīgi visiem saimniekiem.
Man vēl "patīk " klasiksias teiciens no saimnieka, kad viņš tā vietā, lai savāktu savu suni, bļauj - tikai nebaidies, viņš nekož..."
Zini kā ir, arī piem. dobermanis var būt draudzīgs, daudz ko spēlē dzīvnieka audzināšana. Ir manīti cilvēki, kuriem ir suns tikai tāpēc, ka patīk un smuks, bet dresēšana izpaliek.
Sirds sāp skatoties uz piemājas parku, kur vecāki ved savus bērnus uz spēļu laukumu, citi ved savus mīluļus netikai nokārtoties, bet bez pavadas izskrieties. Es saprotu, ka arī dzīvnieciņam kaut kur jānokārtojas, bet mūsu pilsētā ir izveidots speciāls /nožogots laukums suņiem. Atgriežoties pie piemājas parka, ja nu gadījumā ved parkā savu mīluli nokārtoties, tad būtu vēlams aiz viņa savākt, jo pa parku ir izvietoti konteineri kur izmest mīluļa kakuci. Vai tad kāds savāc aiz sava mīluļa ? Nu protams, ka ne !
Tad kad dzīvoju laukos virsū brūkoši suņi bija normāla parādība, vienmēr kabatā bija piparu gāzes baloniņš. Tagad pilsētā eju un priecājos, ka bērns kulbā un suņi netiek klāt, kad būs sēžaratos būs līdz jānēsā cirvis 😃