Par narkotiku tirgotavām. Lai arī legālas, bet tomēr bīstamas

Dodoties uz savu iecienīto piena produktu kiosku, katru dienu ar dēlēnu redzam, kā blakus tam dežūrē bariņš pašvaldības policistu. It kā jau varētu domāt, kādēļ gan jādežūrē un piedevām vēl pie piena kioska? Atbilde ir pavisam vienkārša – blakus piena kioskam, pie ieejas Gaiļezera slimnīcā, savu mājvietu atradusi legālo narkotiku tirgotava. Mazs, necils kioskiņš, kurš nelepojas ne ar spožām izkārtnēm, ne plašu piebraucamo ceļu. Vien ar logā ielīmētu uzlīmīti, kas liecina, ka te var nopirkt apreibinošās vielas, un pastāvīgu policijas apsardzi. Ejot garām brīžos, kad pretim kioska durvīm dežūrē policisti, ne reizi neesamu manījusi bodītē kādu pircēju, bet vakaros, braucot garām ar mašīnu, tad gan... pat rindas. Acīmredzot jaunieši turp devušies pēc maisiņa laimes un prieka.

Šādos brīžos paliek skumji, ka narkotikas, lai arī legālas, tiek tirgotas tik atklātās vietās, ka tās ir tik brīvi pieejamas un likumsargi praktiski ir bezspēcīgi. Viss, kas viņiem atliek, ir vien dežūrēt pie bodes durvīm, cerot tā atbaidīt potenciālos pircējus. Lai arī vēlu vakaros viena pati apkārt nestaigāju, taču, apzinoties, ka vien dažu simtu metru attālumā atrodas šāda diennakts tirgotava, ir mazliet neomulīgi, jo nekad nevar zināt, kādas muļķības var ienākt prātā šādiem vielu apreibinātajiem.

Patlaban mans dēls vēl ir maziņš, viņa lielākā bauda ir piens un kāds gabaliņš šokolādes, kas nosperts no galda. Ceru, ka nākotnē dēls ies ar līkumu šādām tirgotavām un būs pietiekami saprātīgs, lai nesadraudzētos ar tādu „mākslīgo” laimi.

Vai arī Tu esi savā rajonā novērojusi narkotiku tirgoņu uzlidojumus un vai Tevi tie satrauc?