Nedaudz par atbildību vai bezatbildību

Augot bērnam, drēbes, diemžēl, līdzi neaug. Tādēļ, lai māja nepārvērstos par bērnu drēbju glabātavu, daļu ziedoju labdarbībai, daļu paglabāju nākamajām atvasēm, bet daļu mēģinu notirgot. „Mēģinu” būtu vārds vietā, jo ne vienmēr tas izdodas. Un visbiežāk citu bezatbildības dēļ.

Draudzene pirms kāda laika mani ievilka Andelē Mandelē. Viss šķita vienkārši – ieliec sludinājumu, ja kādam ir interese, satiecieties un notiek darījums. Diemžēl bieži vien šī ķēdīte aptrūkstas punktā pie „satiecies”. Neskaitāmas reizes esmu it kā foršiem cilvēkiem atlikusi drēbītes līdz pirmdienai, kad būs algas diena, dažas stundas līdz vakaram, citiem, kuri savu piedāvājumu izsaka pēc tam, atsakot, jo nebūtu īsti forši uzmest cilvēku, kuram esmu apsolījusi pirmajam. Diežēl to pirmo dēļ lielākoties drēbes paliek nenotirgotas, jo, kad pienāk algas diena, tad pircējs ir pazudis ar galiem, savukārt citkārt sēžu speciāli mājās, gaidot, kad pircējs kā solīts atbrauks, bet tikai ap kādiem 23.00 labākajā gadījumā saņemu ziņu „Mums tas vairs nav aktuāli”, „Ziniet, mēs nopirkām citur”. Un tā neskaitāmas reizes. Lai arī pēc dabas esmu labsirdīgs gadījums, šādās situācijās pamatīgi uzdod nervi, jo gribas, lai viss būtu godīgi – ja kādam ko apsolu, tad arī izdaru, bet, ja lieta vairs nav aktuāla, lūdzu, padod savlaicīgi ziņu, lai varu sameklēt citu pircēju vai arī piedāvāt to nākamajam, jo lielākoties ir tā, ka uz konkrēto preci rindā sastājas vairākas māmiņas, bet, kad pirmā ir nobumbulējusi, nepasakot, ka tomēr ir pārdomājusi, tikmēr citas jau ir atradušas alternatīvu.

Šāda situācija bija aizvadītajā nedēļā. Tirgoju bērna apģērbu, no kura tas sen izaudzis. Kāda mamma palūdza izmērīt. To, protams, izdarīju, mērus aizsūtīju. Mamma bija priecīga, ka drēbītes atbilst vajadzīgajiem izmēriem un pieteica, ka pirmdien brauks pakaļ. Palūdza adresi, tālruņa numuru. Biju priecīga par veiksmīgo sadarbību. Tajā pašā laikā saņēmu vēstules no vairākām citām mammām, kuras piedāvāja apiet pirmo, piebilstot, ka ir gatavas ņemt uzreiz. Tomēr mana labā sirds negribēja kādu piečakarēt, tādēļ pārējām atteicu. Un viss notika pēc līdzšinējā scenārija- pienāca pirmdiena un saņēmu ziņu, ka pirkums vairs neesot aktuāls, jo vajadzīgās lietas esot sagādātas citur. Lūk, mana labā sirds gandrīz atkal palika pie sasistas siles un būtu varējusi uz darbu atvesto apģērbu maisu vest mājās, ja ne veiksmīga sagadīšanās un neuzrastos vēl kāda mamma, kura bija gatava atnākt lietām pakaļ uzreiz.

Protams, var teikt, ka uzvelkos par niekiem, tomēr gribētos, lai pasaulē būtu vairāk godīgu, atbildīgu cilvēku, kuri rēķinās ar citiem.

Lai man un Tev veiksmīga turpmākā andelēšanās!