Mūsu dēlu kāds ir apmainījis

Šorīt pamodos ar secinājumu, ka pirms pāris dienām mūsu mājās naktī ir ciemojies kāds ļaunais rūķis un apmainījis mūsu dēlu. Kādēļ tā?

Pamostoties no rīta sākās gājieni, kādi iepriekš nebija novēroti – kliegšana, krišana uz grīdas, bļaušana, ja kaut ko nedrīkst. Cik dzirdēts, parasti šādus paradumus bērni aizgūst no saviem bērnudārza biedriem, bet... mūsu puika taču dārziņā neiet. Hmmm, un arī ar dzīvesbiedru nekliedzam, pa grīdu nevārtāmies un neārdāmies, ja kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta. Tad nu atklāts paliek jautājums, no kurienes tas viss?

Jāteic, ka pagājušā nedēļa pagāja slimojot, piedevām tagad pienācis arī kārtējais zobu augšanas periods, tādēļ noskaņojums mazajam ziķerim ir par pāris grādiem sliktāks nekā parasti. Patlaban lielo kliegšanas, brēkšanas un krišanas periodu norakstām uz šiem diviem faktoriem, cerībā, ka, izaugot zobiņiem, arī nelāgie izgājieni rimsies (nu, mieriniet mani, sakot, ka tā tiešām būs :) )

Aug buciņš, aug radziņi, noteikti kāds teiks, bet kāds vēl “mierinās”, ka tie visi ir tikai ziediņi, ar katru gadu būs aizvien lielāki kliedzieni un protesti. Uh, jāsāk jau tagad tam gatavoties...

Stāsti, vai arī Tavam acuraugam ir bijuši šādi kliegšanas un krišanas periodi? Ja jā, kas tam bijis par iemeslu?