Kā mazajam iemācīt, ka NEdrīkst, NĒ?

Tā kā mūsu mājoklis ir pavisam parasts miteklis, kurā ir gan galdi un plaukti, gan gadās arī pa kādai atvilktnei, pēdējā laikā manā ikdienā ieviesies jauns uzdevums – pieskatīt, lai atvilktņu, skapju un plauktu saturs netiktu saplēsts, sakošļāts, kaut kur noslēpts utt. Jā, mūsu mazulis vairs nav nekāds bēbītis, pats skrien uz savām kājām un veic lielos izrakumus, lai izpētītu, kas kur stāv. Kāds teiks, ka vajag taču mantas pacelt augstāk, visam priekšā atslēgu un miers mājās. Bet nu ne jau visu iespējams aizslēgt, ne jau visu iespējams kaut kur pacelt vismaz 1,5m augstumā. Tieši tādēļ tagad dēlēnam nākas mācīt saprast, ko nozīmē NĒ!

Kad mazā roķele jau atkal sniedzas iekšā truša būrī, lai garausim nozagtu siena stiebrus, saku, ka nedrīkst, NĒ! Bet mazais tikai pasmaida, paplikšķina savas skaistās actiņas un turpina strādāt blēņas. Pēc uzstājīgāka NĒ, mazulis atkal paskatās uz mani un savā valodiņā neapmierināti noburkšķ pretī. Paiet neilgs brīdis un jau atkal tiek ķeksēts no būrīša siens.

Šī ir vien neliela epizode, kā cenšos iemācīt, ka ne viss ir atļauts, ka ir lietas, ko nedrīkst aiztikt, ir mēbeles, uz kurām nedrīkst kāpt un, galu galā, ka no truša būra izzvejotā „rozīnīte” nav ēdama.

Esmu dzirdējusi un redzējusi, ka, lai iemācītu, ko nozīmē NĒ, sit pa pirkstiem, uzšauj pa dibenu. Mazliet nežēlīgi, taču tādas nu ir tās piekoptās metodes. Patlaban esmu savas NĒ mācīšanas metodes meklējumos, jo nešķiet, ka labākais risinājums, kā iemācīt, ka kaut ko nedrīkst, ir uzsišana pa pirkstiem vai dibenu. Kā savai atvasei Tu iemācīji saprast NĒ nozīmi?

Pacietīgi katru reizi, kad jau atkal tika strādāts kas neatļauts, teici, ka nedrīkst, NĒ? Dažbrīd šķiet, ka 11 mēnešus vecs bērns vēl īsti nesaprot NĒ vārdiņa nozīmi, taču brīžos, kad viņš paskatās ar viltīgu smaidu un, veroties man acīs, cenšas atkārtot iepriekš aizliegto, šķiet, ka saprot gan, tikai vēlas pārbaudīt slieksni, cik tālu drīkst iet, cik daudz mamma atļaus.