Kā mainās bērns, kad gulēt liek tētis nevis mamma?

Vēl ne tik sen stāstīju, kā cenšamies mainīt aizmigšanas paradumus. Nost ar mammas sēdēšanu pie gultiņas, turot rociņu līdz pusnaktij, un bez apstājas dziedot miega dziesmiņas. Tās bija mokas, pēc šiem vakariem nākamajā dienā jutos pusdzīva.

Vīrs kādudien paziņoja, ka pietiek šo visu, pietiek dancot pēc Fejiņas stabules, tāpēc vakaros kā tradīcija saglabājās pasakas lasīšana, dziesmiņa, bet... vienu reizi, labi, maksimums divas, nevis aijā žūžū divu stundu garumā. Pirmajā vakarā mājai cēlās nost jumts no Fejiņas kliegšanas, nākamajā vakarā atkārtojās tas pats, bet nākamajā kliegšana bija vien īsu mirkli, jo apziņa, ka mamma nenāks un neizdabās, laikam bija aizgājusi līdz Fejiņas apziņai. Bet tad sekoja pamatīgs lūzums. Pienāca vakars, kuru meita sagaidīja pilnīgā histērijā, turējās man pie rokas, ārdījās, jo, acīmredzot, saprata, ka atkal mamma nedarīs visu tā, kā grib viņa.

Tā nu mēs turpinām. Cenšos būt stipra, izturēt, bet šķiet, ka beidzot ir pienākusi pareizā atbilde uz jautājumu, kā visveiksmīgāk nolikt gulēt bērnu. Kā? Pavisam vienkārši – uzticiet šo pienākumu tētim. Nu, ja vien tētis nav ar vēl mīkstāku sirdi nekā mamma.

Mums tas izvērties pavisam veiksmīgi. Fejiņai pret tēti ir respekts, jo viņa apzinās, ka mamma ir tā marionete, kuru var raustīt aiz striķīšiem, bet tētis viņas untumiem tik viegli nepadodas. Pareizāk būtu teikt, ka nepadodas vispār.

Tad nu kādu vakaru, kad vīrs Fejiņai pateica, ka laiks doties gulēt, mazā dāma tipināja paklausīgi uz gultiņu. Protams, ka sekoja vajadzība pēc šūpuļdziesmas. Tā kā mūsu tētis ir absolūts nedziedātājs, izlīdzējās ar youtube atrodamo dziesmiņu. Protams, tad bija vajadzība padzerties, tad vajadzēja blakus mīļmantu, kura bija norakta pavisam citā istabā, un tas viss. Neviena pīkstiena, neviena untuma, ka vajag turēt rociņu, paaijāt vai padziedāt vēl. Mans mazais bērns vienkārši aizvēra acis un aizmiga. Tieši tik vienkārši!

Es tikmēr otrajā istabā izbaudīju pilnīgu mieru, lasot grāmatu.

Lai slavēts respekts pret tēti un tēta īpašās spējas.

Mīļās mammas, ja bērnu likšana gulēt jums pārvēršas par vispārēju ikvakara haosu, uzticiet šo pienākumu tētiem. Viņiem tas sanāk izcili!