24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
30. septembrī Lielajā Grūtnieču dienā notika tiešsaistes lekcija, kurā Dr. med. Vita Skuja stāstīja par to, kāpēc zīdainim būtu nepieciešams papildus uzņemt probiotikas. Kā izrādās labās baktērijas ir izcils palīgs mazulīša zarnu mikrofloras veidošanās laikā, jo tās palīdz šo “baktēriju mājvietu” veidot harmonisku, veicinot probiotiku pārsvaru.
Dr. med. Vita Skuja pastāstīja, ka pirmās 1000 dienas no bērna ieņemšanas brīža ir vitāli svarīgas mazā cilvēka augšanai un viņa kuņģa un zarnu mikrofloras attīstībai – šajā laikā notiek intensīva vielmaiņas, iekšējās sekrēcijas un imūnsistēmas, kā arī kuņģa – zarnu mikrofloras izveidošanās un nobriešana.
Turklāt jaunā cilvēka kuņģa un zarnu mikrofloras sastāvs un balanss nosaka to, ar ko viņš savā mūžā slimos un cik ilgi dzīvos. Tas attiecas netikai uz zarnu veselību un slimībām, bet arī uz liekā svara, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, paaugstināta holesterīna līmeņa, paaugstināta asinsspiediena, insulta, infarkta un dažādu veidu autoimūnu un onkoloģisku saslimšanu risku.
Pretēji senajam uzskatam, ka mazulītis piedzimst ar sterilu zarnu mikrofloru un tikai pēc dzimšanas tā sāk savu attīstību, tagad ir pierādīts, ka cilvēka organisma pamata zarnu trakta kolonizācija ar mikroorganismiem sākas, auglim attīstoties mātes vēderā, un turpinās dzemdībās un pēc tām. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bērniņš pēc piedzimšanas tiktu uzlikts mātei uz vēdera un iespējami drīz tiktu pabarots ar mātes pienu. Zarnu trakta kolonizācijas un nobriešanas laikā rodas kompleksa organisma adaptācijas sistēma, kas sastāv no kuņģa un zarnu mikrofloras un imūnsistēmas.
Kuņģa un zarnu mikroflora katram jaundzimušajam var būt dažāda ¬– tā atšķirsies priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem no laikā dzimušajiem, “ķeizara bērniņiem” – no dabiskās dzemdībās dzimušajiem, kā arī slimnīcā dzimušajiem – no mājas apstākļos pasaulē nākušajiem. Piemēram, laikā dzimušu bērniņu kuņģa un zarnu mikroflora satur daudz Lactobacillus un Bifidobacterium baktēriju sugu.
Tāpat tā atšķirsies zīdaiņiem, kuri ikdienā saņem mātes pienu un tiem, kuri ir baroti ar piena maisījumu. Mātes piens zīdainim būtu jāsaņem pēc iespējas ilgāk, vismaz 3–6 mēnešus, ideāli būtu – 1 gadu. Bērniņa piebarošana būtu jāveic atbilstoši pediatru rekomendācijām.
Mātes piens satur ne tikai tādas vērtīgas lietas kā imūnglobulīni, citokīni, augšanas faktori, olbaltumvielas, bet arī probiotikas - 800 ml mātes piena satur 104–106 labo baktēriju šūnu.
Mātes pienā esošie oligosaharīdi ir prebiotika jeb ēdiens probiotikām, kas ietekmē šo labo baktēriju sastāvu un veicina to augšanu. Tāpat šie mātes piena oligosaharīdi veicina to, ka neaug citas sliktās baktērijas, sākot ar Candida un beidzot ar baktērijām, kuras var izraisīt zarnu infekciju.
Vārds, ko diemžēl zina gandrīz katra jaunā māmiņa, ir kolikas. Dati liecina, ka no tām cieš aptuveni desmitā daļa zīdaiņu visā pasaulē. Mūsdienās ir zināmi dažādi fakti par tām un varam iepriecināt jaunos vecākus - pēdējo gadu pētījumi pierāda, ir konkrētas labās baktērijas, kuras spēj palīdzēt šajā situācijā.
Dr. med. Vita Skuja skaidro, ka koliku radītos simptomus daļēji var saistīt ar gāzu uzkrāšanos vēderā. Lai mazinātu to uzkrāšanos ir svarīgi parūpēties par bērna zarnu mikrofloras optimālu sastāvu, pēc iespējas barojot zīdaini ar mātes pienu, dienas laikā nodrošinot piemērotas aktivitātes, rūpējoties par mierīgu gaisotni mājās, labu miegu, var veikt īpaši maigu masāžu mazulītim un papildus dot probiotikas.
“Koliku gadījumā noteikti nevajadzētu dot mazulim medikamentus, turpretim probiotikas var sniegt vēlamo efektu,” atzīst Dr. Skuja. Ir pierādīts, ka zīdaiņiem, kuri papildus uzņēmuši probiotikas, raudāšanas biežums ir mazāks un intensitāte zemāka. Turklāt probiotikas vajadzētu piemeklēt pēc noteiktas baktēriju sugas pozitīvajām īpašībām, piemēram, Lactobacillus reuteri un Bifidobacterium breve ir sugas ar vairākiem labiem zinātnisko pētījumu pierādījumiem tieši koliku profilaksē un ārstēšanā mazuļiem. [1]
Koliku gadījumā vajadzētu aptieku plauktos meklēt probiotikas, kuru sastāvā ir šo baktēriju sugas un kuras var lietot mazulītim jau no dzimšanas. Turklāt jāskatās, lai baktērijas būtu mikrokapsulētas, jo tas nozīmē, ka tās ir pasargātas no kuņģa skābās vides un aktivizējas tikai zarnu traktā. Ir pierādīts, ka gadījumos, kad ražotājs neizmanto mikrokapsulēšanu, kuņģa skābajā vidē bojā iet līdz 85 procentiem labo baktēriju. Šī tehnoloģija arī nodrošina, ka, esot vienādam baktēriju daudzumam devā, probiotiku iedarbības efektivitāte ir piecas reizes augstāka nekā citos produktos esošām baktērijām, kurām neizmanto šo metodi. [2]
Jaunums - labo baktēriju izlase LYLBIOTIC Baby Drops, kas atbilst visiem šiem kritērijiem
Viena LYLBIOTIC Baby Drops deva satur vismaz miljardu labo baktēriju, kas ir diennaktī mazulīšiem ieteicamais baktēriju daudzums ar mērķi nodrošināt iedarbības efektivitāti.
Sastāvā esošo labo baktēriju trīs sugas – Lactobacillus rhamnosus, Lactobacillus reuteri un Bifidobacterium breve, ir izvēlētas, balstoties uz zinātniskos pētījumos pierādītiem veselības ieguvumiem. Kā arī LYLBIOTIC Baby Drops formula ir veidota, ievērojot Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) jaunākās vadlīnijas.
LYLBIOTIC Baby Drops ir 100% dabisks produkts, nesatur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, fruktozi, mākslīgās krāsvielas un konservantus, glutēnu, laktozi un plazmīdas (DNS molekulas, kas nodrošina rezistenci pret antibiotikām), un tā efektivitāti un drošu lietošanu ir apstiprinājusi Latvijas Jauno gastroenterologu biedrība.
Patentētajam iepakojumam pievienotā mērpipete sniedz ērtu un drošu ieteicamās diennakts devas dozēšanu, un nav jāveic pilienu uzskaite, un zīdainītim baktērijas var iedot, uzpilinot gan uz mammas pupa, gan uz knupīša, gan arī no pipetītes tieši mutē.
Inovatīvā 3Phase® iepakojuma tehnoloģija garantē produkta iedarbības noturību visa derīguma termiņa laikā – komplekss tiek aktivizēts tikai produkta atvēršanas brīdī.
“Ir notikumi un lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt, bet mazuļa zarnu mikroflora ir tā lieta, kuru vecāki var veidot un uzlabot,” lekcijas beigās secina Dr. med. Vita Skuja.