18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Brīdis, kad mazulis kļūst aktīvāks un sāk izrādīt aizvien lielāku interesi par apkārt notiekošo, vecākiem ir kā signāls, ka ir pēdējais brīdis pārliecināties, cik droša un bērnam piemērota ir apkārtējā vide.
Speciālisti rekomendē pieaugušajiem mājvietā visas telpas izrāpot, lai pamanītu mazajam cilvēkam bīstamās vietas un savlaicīgi novērstu potenciālās briesmas. Ir vecāki, kuri cenšas mājoklī neitralizēt mēbeļu asos stūrus, vēl kādi iegādājas speciālas drošības ķiveres, lai bērnam, sperot pirmos soļus, krītot trieciens galvai būtu mazāk sāpīgs.
Par to, kā iekārtot kustīgajiem mazuļiem piemērotu vidi, parūpēties par drošību un to, cik bērna attīstībai noderīgi ir dažādi palīglīdzekļi, runāsim jau 20. marta Online TV kopā ar Māmiņu Kluba fizioterapeiti Klaudiju Hēlu.
Gaidot 20.marta tiešraidi, aicinām Tevi piedalīties konkursā.
KONKURSA JAUTĀJUMS: Kā Tu apvieno vides iekārtošanu ar rūpēm par mazuļa drošību? Vai esi izmantojusi vai arī plāno izmantot kādu palīglīdzekli (piemēram, bērnu ķiverīti, pavadiņu u.c.)?
Savu atbildi raksti tepat komentāros vai arī pievieno Facebook.
BALVU FONDS
Starp portāla un Facebook atbildēm 21.martā izlozēsim divus laimīgos!
ORTO ortopēdisko paklājiņu komplekts
no ORTOTO
***
Huggies® Pants
Mazuļa kustību brīvībai
Vienīgais drošības palīglīdzeklis ko izmantojām abiem bērniem bija kontaktrozešu aizsardzība, ielīmējām speciālu iekšiņu iekšā rozetē, lai bērns nevar neko iebāzt iekšā. Bet rozetes vairāk interesēja dēlu, meitu nemaz😀 bet tik un tā rozetes aizsardzība tika atstāta kamēr meitai bija visa izziņas procesa periods. Dzīvoklī bija maz mēbeļu, tāpēc nebija daudz iespēju, kur piespiest pirkstus. Visas sīkās mantas tika novāktas, kur mazais nevar tikt klāt. Bet nesen pārbraucot uz citu dzīvesvietu, nekādus īpašos drošības aizsardzības "uzpariktes" nelikām, jo bērni jau ir paaugušies un prātīgi. Varbūt arī ir paveicies, jo abi bērni diezgan mierīgi, ka pat mazi būdami negrāba un nerāva visas mantas, kas pagadījās pa rokai😀
Ķiveres un citi brīnumi nekad pat prātā nav nākuši. Dzīvoklis mainās līdz ar bērnu - kamēr bija tikko piedzimis, neko īpaši nedarījām, jo lielāks aug, jo vairāk vietu cenšamies atbrīvot. Protams, bērnam aizsniedzamo vietu atbrīvošana no bīstamiem priekšmetiem - šķēres, naži, ķīmija - ir must have. Vannasistabā ierīkojām augsto plauktu visai sadzīves ķīmijai. Galda atvilktnēs un zemākajos plauktos atstājām visu, kas ir bērnam drošs un ko nebaidamies sabojāt 😀 Neko specifisku dzīvoklī nemainām, ja nu vienīgi speciālās uzlikas rozetēm, jo par tām meitai liela interese. Vienu brīdi apcerējām arī uzlikas galda stūriem, bet meita iemācījusies no tiem izvairīties, vairs nešķiet aktuāli.
Protams, kaķa ēdiena un dzēriena trauki pārcēlušies uz palodzes 😀
Mūsmājās bērns pats labi parāda kas nav pietiekami pārdomāts, lai būtu droši! Kad mainās pārvietošanās veids, attīstība rit uz priekšu, tad ar katru jauno prasmi piefiksēju sev, ka vairāk jāpaseko līdzi, lai diferencētu kuri tad ir tie melnie punkti mūsmājās! Tos uzreiz novēršam un tad priecājamies, ka bērns droši var pavadīt kādu laiku savā istabā arī viens pats, nav visu laiku jāstaigā līdzi! Jāsaka gan, ka tagad pusotrgadnieks spēj izdomāt jebko, jebkur un ar pilnīgi visu, tāpēc atkal atgriežos uzpasēšanas fāzē! Pavadiņas, ķiveres utml lietas neizmantoju, jo arī krist un sasisties ir jāmācās un mammai jāmācās to ļaut - no visa pasargāt nav iespējams! Mūsdienās ir tik daudz reklāmas, testi, ieteikumi par bērna drošību, ka tam visam izejot cauri ikviena no mums spēj saprast kam jāpievērš lielākā uzmanība, kas jānovērš un kā pašai justies droši palaist bērniņu pa māju spēlēties!
Ar pirmo bērnu:
1) Kontaktligzdām iegādājamies aizsargus, lai mazie pirkstiñi nelien irkšā
2) Łoti īsu brīdi izmantojām plauktu aizsargmehānismus- lai nebūtu iespējas tos atvērt. Kāpēc īsu brīdi? Sapratām, ka nepieciešams veikt plauktu pārkārtošanu un to ko nevēlamies, lai aiztiek pārcelt augstāk, kur nevar aizsniegt.
Ar otro bērnu (vēl gaidām) - jau tagad paredzu, ka iepriekšminētajam klāt nāks arī drošības vārtini, kas liegs iespēju pārvietoties pa trepēm..
Kā mazais sāka rāpot, visas mantas,kuras nav drošas, tika noliktas augstākos plauktos.Elektrības rozetēm tika uzlikti aizsargi. Nu jau ir interese par virtuves skapīšu saturu, tāpēc, lai mierīgāks prāts, nesen uzlikām papildus slēdžus arī tiem. Pavadiņu noteikti nedomājam izmantot, vēlāk,kad paaugsies,gan jau ka vajadzēs ķiveri braukšanai ar riteni.
Lasot lielo literatūras kvantumu, nonācu pie secinājuma, ka ir nav ieteicams mājas apstākļos likt ķiveres vai pavadiņas utt., bet gan jānodrošina tas, lai bērnam šī vide nebūtu dzīvībai bīstama,proti, rozetes aizklātas, asie stūri maksimāli novērsti (aplīmēti vai aizklāti), sīkie vai asie priekšmeti, ķīmija, medikamenti utt.novietoti bērnam neaizsniedzamā attālumā. Vidi iekārtojam atbilstoši bērna interesēm un spējām, laicīgi esam atbrīvojušies no škietami bīstamām mēbelēm (piemēram, plaukti, kuri var apgāzties vai arī sekcija ar pārāk daudz spicajiem stūriem).
Ķiveri liksim tad, kad dosimies ārā braukt ar riteni, bet pavadiņu noteikti neizmantošu. Manuprāt, pavadiņa ir domāta, lai ietu ārā ar dzīvnieku, nevis bērnu, bērmam var izskaidrot noteikumus - līdz šim dēliņš tos lieliski ir sapratis un ņem vērā 😀
Nv tā, ka man nerūpētu bērna drošība, bet mūsmājās bija tikai skapīšu revidēšana un kaitīgo lietu/šķidrumu un zāļu pārlikšana augstākos skapīšos, tas arī viss. Ja bērns grib pētīt atvilknes, lai taču! Galvas ķiveri neieteica neirologs, jo bērnam ir jāiemācās iztikt bez tās.
Vasarā gaidām tikai savu pirmdzimto, tāpēc zināšanām par drošu vidi ir tikai teorētisks pamats, taču tā kā šobrīd remontējam bērna istabu, tad jau iekļaujam drošas vides elementus, kas atvieglotu mazuļa pieskatīšanu, piemēram, elektrības kontaktus uzlikām paaugstu un ar aizsargiem, atvilktnēm arī būs aizsargi, uz parketa grīdas būs mīksts paklājiņš, lai mazulim nesaltu un vēlāk neslīdētu kājas. Bet, kad bērns sāks iepazīt pasauli, tad jau radīsies jaunas idejas, kā padarīt māju drošāku.
Vasarā gaidām tikai savu pirmdzimto, tāpēc zināšanām par drošu vidi ir tikai teorētisks pamats, taču tā kā šobrīd remontējam bērna istabu, tad jau iekļaujam drošas vides elementus, kas atvieglotu mazuļa pieskatīšanu, piemēram, elektrības kontaktus uzlikām paaugstu un ar aizsargiem, atvilktnēm arī būs aizsargi, uz parketa grīdas būs mīksts paklājiņš, lai mazulim nesaltu un vēlāk neslīdētu kājas. Bet, kad bērns sāks iepazīt pasauli, tad jau radīsies jaunas idejas, kā padarīt māju drošāku.
Mēs nekādas aizsargķiveres vai pavadiņas neesam pirkuši. Esmu nopirkusi tikai mīksto polsterējuma materiālu, ko uzzlīmējām televizora galdiņam un atvilktņu sargus virtuvei un vannasistabai. Mēs ik pa laikam rūpīgi izvērtējam, vai vide ir droša, jo bērnam augot, mainās arī tās intereses. Sekojam līdzi. Mums mājās arī lamināts ļoti slīd, tāpēc guļamistabā aizvien ir puzles paklājs un velkam meitai zeķes un zeķubikses ar pretslīdējuma materiālu. Mēs arqi parasti izvērtējam iespējamos risinājumus, kā pašu spēkiem uzlabot, jo ne vienmēr ir jātērē nauda. Un, kad tuvojās rāpošanas vecums, es tiešām rāpoju pa māju un mēģināju paraudzīties uz visu ar bērna acīm.
Mums kā superpalīgs dzīvojamā istabā ir puzles paklājiņi, sākām izmantot jau no brīža, ka mazo sāku likt uz zemes, lai dzīvojas un ir pasargājis no sasišanās, kad mācījās staigāt.
Virtuves skapīši ir ar atvilktņu aizsargiem, bet mazā jau gada vecumā iemācījās tos attaisīt, bet arī zin, ka jābūt ciet aizvērtiem. Izmantojam arī skoču, jo to tik viegli nevar atknibināt, kā skapīša aizsargus.
Ķiveri noteikti vajadzēs, kad sāks apgūt kādu riteni vai ko tādu, lai pasargā no krišanas laukā, bez tās noteikti nevar nemaz.
Īsti nekādus palīglīdzekļus nepirkām. Ne ķiveri, ne pavadiņu. Protams, es baidījos par bērniņa kritieniem, kad tik tikko sāka celties kājās, bet visu laiku uzmanīgi pētīju mazulīša solīšus. Mans uzskats - ķivere ir lieks pirkums.
Protams, kontaktu aizsargi gan noder. Bērnam ātri parādījās interese par tiem. Atvilktņu sargus gan nepirkām, jo biju salasījusies informāciju, ka tie īstenībā ir ļoti bīstami, jo bērniņi ātri vien iemācās tos attaisīt un tad var arī ielikt mutē un aizrīties. Šeit iztikām ar parasto līmlenti, lai atvilktnes aizlīmētu. Bērniņam tas radīja arī interesi un tādējādi viņš attīstīja savu roku motoriku, jo iemācījās to skoču atlīmēt, ha.
Un, protams, tādas lietas, kuras bērniņš nedrīkstēja, kā piemēram, sadzīves ķīmija un medikamenti, tika nolikti augstos plauktos.
Mūsu meitai nesen palika gadiņš un kādu laiku jau ir vertikālā stāvoklī ceļas visur kur iespējams īpašu aizsarglīdzekļu mums nav esam cik iespējams visu laiku blakus,bet kā saka visvairāk nelaimes notiek tad kad esam tieši blakus,bet par laimi nekas vēl slikts nav noticis ja arī pieiet pie kāda kontakta tad tiek skaidrots kas var notikt. Kā arī nesen lasīju MK forumā ka dzīve ir skarba un ka visu dzīvi nespēsim būt blakus ir jāmāk nokrist un piecelties.vienīgā drošība kas mums ir ejot laukā esam ratos piesprādzēti jo īpaši ieejot veikalā kad mazā atģērbta lai nebūtu karsts un neizveltos ārā no ratiem kamēr iepērkos.
Kad meita bija tajā vecumā, kad sāka izzināt apkārtni, mēģinājām visas bīstamās lietas novākt uz augstākiem plauktiem un neizlaist bērnu no acīm. Brīžos, kad bija kaut kas jādara, liku meitu sētiņā, no kā viņa nevarēja izkļūt pati laukā. Vienīgā lieta, ko pirkām bērna drošībai, bija apaļie aizsargi galda stūriem, taču tie ātri vien tika noknibināti nost.
Kad sāka vizināties ar līdzsvara ritenīti, kā arī sēžot bērnu krēsliņā, kas piestiprināts tēta ritenim, obligāts nosacījums bija (un vēl joprojām ir) ķivere galvā
Audzinot savējos noderēja divas lietas - elektrības kontaktu sargi (nuk bija tādi forši pielīmējami bez atslēgām, bet bērniem ļoti draoši un vecākiem neradīja problēmas lietojot) un atvilkņu sargi, ko liek uz stūra un savieno ar stiprinājumu līdzīgu kā izmanto lenčbiksēm.
Es neizmantoju nekādas palīgierīces, ar pirmo bērnu gan pirku kontaktiem priekšā aizsargus, atvilknēm, podam ierīces, kas neļauj atvērt, bet tas viss mums cieta fiasko, šie aizsargi radīja vēl lielāku interesi un visus "uzlaiza". Nepiemērotas lietas vnk nenesu mājās (piem.bīstamie, asie galdi, ja jau būtu mājās tad gan pirktu tos stūra mīkstinātājus). Nu jau ar 3bērniem man acis ir tā ietrenētas, ka aizejot ciemos uzreiz redzu, kas būtu bīstami un palūdzu atļauju šo to pacelt augstāk.