Fizioterapeita padomi: Rotaļu vides iekārtošana bērnam, kurš sācis rāpot vai staigāt

Katrs mazulis piedzimst ar jaundzimušā refleksu virkni, kas pakāpeniski, nobriestot mazuļa centrālajai nervu sistēmai un attīstoties motorikai, integrējas bērniņa kustībās.

Katrs mazulis attīstās individuāli, tāpēc motoro iemaņu apguves laiks mēdz būt atšķirīgs. Vecākiem ir svarīgi sekot līdzi bērna kustību apguves secībai un kvalitātei, jo tas nosaka turpmākās kustību prasmes, jo īpaši rāpošanas un vēlāk arī staigāšanas.

Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Jana Parfjonova sniedz padomus, kā vecākiem pareizi iekārtot vidi bērniņam, kurš sācis rāpot.

Rapošanu mēdz dēvēt par “gaitu uz četriem” (tulk. no angļu val. four-beat gait) jeb pārvietošanās uz četriem atbalsta punktiem. Tas ir ļoti būtisks bērna attīstības posms, kas nosaka tālākās staigāšanas kustības, apvienojot tajā visas iepriekš apgūtās kustību prasmes.

Rāpošana ir motivēta pārvietošanās uz konkrētu mērķi, kurā apvienojas lielās motorikas un smadzeņu puslodes neirobioloģisks process un vairums bērna attīstībai būtisko prasmju. Bērns patstāvīgi iesaistās pārvietošanās procesā, sasniedz mērķi un gūst gandarījumu par padarīto. Šo kustību stereotipa laikā bērns izmanto binokulāro redzi, kas turpina attīstīties rāpošanas laikā un ļauj labāk orientēties telpā. Bērniņš spēj fokusēt skatienu uz mērķi, līdz kuram jānokļūst. Mazulis arī mācās roku un kāju kustības pamīšus, kas zināmā mērā ir salīdzināmas ar staigāšanu, liekot soļus vienu aiz otra un mainot kājas un rokas. Jo ātrāk, bet ne sasteigti un īpaši mudinot, bērniņš  sāk pārvietoties, jo ātrāk un labāk viņš sāk uztvert telpu un sevi tajā. 

Mazulis sāks rāpot pēc tam, kad būs apguvis svarīgākās “sagatavošanās” kustības - velšanos uz vēdera un atpakaļ, rotāciju ap nabu (griešanos kā “vilciņam”) un līšanu.

Veļoties mazulis izzina savu ķermeņa viduslīniju, mācās pārnest svaru no viena sāna uz otru, turēt galvu sānu pozīcijā un guļot uz vēdera. Rotējot ap nabu, mazulis iesaista kustībā dažādus muskuļus kolaterālās muskuļu ķēdēs un iemācās lietot vienlaikus pretējo roku un kāju, jau imitējot kustību uz priekšu. Līšanas procesā  notiek apzināta pārvietošanās uz priekšu, neatceļot iegurni un vēderu no grīdas, šajā laikā stabilizējas gūžas un turpina aktivizēties iegurņa rotācija. Rāpošana ir iepriekš apgūto iemaņu kopējs rezultāts, kad bērnam jāaktivizē redze, dziļā muguras, vēderpreses, iegurņa muskulatūras sistēmu, abas kājas un rokas, kā arī līdzsvaru. Tas turpmāk noteiks bērna gaitu, soļa simetriju un garumu, tāpēc svarīgi vērot bērna attīstības secību un simetriju.

Ieteikumi vecākiem vides iekārtošanā:

• Iekārtojiet vidi tā, lai atbalstītu kvalitatīvu bērna rāpošanas iemaņu veidošanos. Svarīgi iekārtot vidi ar dažādām virsmām un balsta augstumiem. Iekārtojot virsmu, atceramies par kāpņu principu, pakāpenisko šķēršļa augstuma palielināšanu, nevis izmantot tikai grīdu un augstu dīvānu vai kumodi. Ļaujam bērnam pārvarēt un izbaudīt aktīvu rāpošanu, izmantojam kumodes plauktus, bērna balsta klučus, apavu kastes. Paaugstinājumi nedrīkst pārsniegt bērna elkoņa augstumu. Vides iekārtošanā izmantojiet slīdkalniņu vai kumodes plauktu, lai bērns iemācītos ierāpot un “izrāpot” no paaugstinājuma vai plaukta. Tas ļaus bērnam sajust lielāku svara pārnesi uz iegurni un kājām.
• Nestimulējiet bērna celšanos kājās pārāk agri! Ir svarīgi izslēgt no bērnu kustību vides “otrā stāva” kārdinājumu, piemēram, dīvāna vai kumodes. Bērni ir ziņkārīgi un gudri, viņi centīsies uzcelt sevi ar rokām kājās, kas negatīvi iespaidos celšanos kājās kustību stereotipu.
• Bērna mantām arī ir nozīme - lielas, vieglas mantas, piemēram, lielās koka karotes, paklāju dauzāmais rīks attīstīs kustību amplitūdu rokās, bērns šādā veidā trenēs līdzsvaru ar mazāku atbalsta punktu skaitu pie grīdas. Nelieli vienādi priekšmeti (pa divi), piemēram, mazās koka karotes, kas ieliktas divos spaiņos vai bļodās, rotaļāšanās laikā trenēs bērna telpisko uztveri, kas ir ārkārtīgi svarīga rāpošanas laikā. 
• Atbalstām mazuli rāpošanā, dažādojam vidi, kur uzturās bērns, ar vairākām mantu “stacijām”. Mantu stacija ir vairāku priekšmetu salikums pēc formas, tekstūras, krāsas vai pielietojuma, piemērām, spainī ieliekam dažādus auduma gabalus vai koka riņķus u.tml.
• Vērojiet bērna aktivitātes un esat klāt, lai pamanītu, kā attīstās kustības un kā tās mainās. Bērnam ir svarīgi justies droši, un vecāku klātbūtnē tie mierīgi baudīs brīvo laiku uz grīdas. Šis ir lielais ieguvums vecākiem, jo, vērojot bērna kustību progresu, mēs mācāmies iekārtot vidi tā, lai atbalstītu mazuļa motoro attīstību un zinātkāri.
• Esam uzmanīgi ar bērna apģērba izvēli rotaļāšanās un rāpošanas laikā. Esam pārliecināti, ka tas nav par mazu/lielu. Spēlējoties basām kājām ar  pārējo nepieciešamo apģērba minimumu ļaujam bērnam labāk sajust ķermeņa svaru, sevi telpā un pareizi likt ķermeņa atbalsta punktus pie grīdas.
• Nekad nestaidzinam bērnus, arī tos mazuļus, kuri jau sākuši spert pirmos soļus. Bērns sāks trenēt sānsoli un pēc tam standarto gaitu uz priekšu, tāpēc svarīgi neiztraucēt kustību stereotipa veidošanos ar nepareizo svara sadali, kas notiek staidzinot bērnu.

Esam uzmanīgi, sekojam līdzi bērna attīstībai, simetrijai un kustību kvalitātei, jo šīs iemaņas mūsu bērniem paliek uz visu mūžu, savukārt mūsu pienākums ir audzināt veselus bērnus.