24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Kopumā ņemot mūsu ģimenes ārste ir ļoti profesionāla un forša. Bet par to foršumu esmu pozitīvās domās vien līdz brīdim, kad rodas kāds neatliekams jautājums, kura dēļ vajag ģimenes ārstes padomu tūliņ un tagad. Nevis pēc mēneša.
Kā pieaugušais es vēl paciestu, ka, aizejot uz ārstes praksi, man pasaka, ka turpmākajam mēnesim viss pieraksts pie ārstes ir pilns. Ar savām vēdera sāpēm varu iet ieskrieties. Ko es šādās reizēs daru? Esmu pateicīga, ka man ir veselības apdrošināšana, jo dodos pie maksas ģimenes ārsta Veselības centrā 4. Bet prātā tajā mirklī, protams, speru zibeņus un lādos, jo pie mums valstī tiek runāts par to, ka iedzīvotāji nerūpējas par savu veselību utt., utjp. Ha, laikam pie vainas drīzāk apstāklis, ka cilvēki pie ārstiem vienkārši nevar nokļūt. Jo pieraksts pilns, kvotas izsmeltas un vēl 101 cits iemesls.
Labi, ar savām vēdera sāpēm toreiz kaut cik tiku skaidrībā, taču brīdī, kad saslimst bērns un ārsts nav pieejams, esmu gatava ņemot rokās aukstos ieročus un skriet uz visām atbildīgajām instancēm. Reizēs, kad bērniem ir klepus, temperatūra, pat vairs necenšos pierakstīties pie ārstes, jo zinu, ka tuvākajā laikā pie dakterītes netikt. Tā vietā ārste parasti pēc pieņemšanas laika beigām atzvana un konsultē pa tālruni, taču piekritīsiet, ka ne vienmēr mamma var ārstam korekti izstāstīt un aprakstīt visus simptomus. Reizēm sanāk tādi klusie telefoni, kā rezultātā visbiežāk tiek no ārstes puses parakstīta viena un tā pati ārstēšana.
Labi, labi, varbūt klepu var ārstēt telefoniski, taču ko darīt tad, ja bērnam parādās izsitumi? Esmu dzirdējusi, ka citām mammām ir iespēja tos nofotografēt un aizsūtīt dakterim bildi Whatsapp vai vismaz e-pastā, taču mūsu gadījumā ārstes mobilā tālruņa numurs nav pieejams. Kartējo reizi pumpu varā nonāca arī mūsu vecākā atvase. Loģiski, ka dārziņā pasaka, ka mums bērns steidzami jāved pie ārsta un atpakaļ varam rādīties tikai ar zīmi.
Ko daru es? Loģiski, ka zvanu uz doktorātu, kur man paziņo – dakterei viss pieraksts mēnesi uz priekšu pilns. Ir jau arī akūtā stunda, taču, ja neesi saslimis līdz plkst. 8.00, tad nav ko cerēt konkrētajā dienā uz to tikt, jo arī uz akūto stundu pie mūsu dakteres var tikt tikai ar pierakstu.
To apliecina arī administratore, kura paskaidro, ka akūtajā stundā jau pilns pieraksts. Savukārt uz manu izmisušo jautājumu, ko tad darīt, saņemu atbildi, lai pēc pāris stundām zvanu māsiņai, varbūt viņa kaut kā varēs palīdzēt. Mierinājums vājš, taču sagaidu noteikto laiku un zvanu, savukārt māsiņa skarbi paskaidro, ka šis tālrunis nav domāts tam, lai viņa varētu dot kādus norādījumus par ārstēšanu. Velna milti, bet ko tad man darīt ar savu pumpaino bērnu? Kā es zinu, kas viņam kaiš!?! (Šajā gadījumā pilnībā saprotu, kāpēc daudzas mammas ķeras pie dakteres Googles) Gandrīz jau esmu līdz asarām, kad māsiņa man nikni pavaicā, kāpēc es zvanu un nenāku ar bērnu uz akūto stundu. Bet man taču vēl pirms pāris stundām teica, ka akūtā stunda dakterei jau pierakstīta ar pacientiem! Māsiņa tikai pakrata galvu (vismaz es to tā iztēlojos) un nosaka, ka vienas 10 minūtes tomēr atbrīvojušās.
Tiešām paveicās, jo 99% gadījumu pie ģimenes ārstes uz konsultāciju tikt akūtās stundas laikā ir praktiski neiespējamā misija.
Tikšana vizītē pie mūsu ģimenes ir īsta laimes spēle – nekad nevar zināt, vai laimēsies, vai tiksi pie ārsta. Saprotams, ka tagad ir gripas laiks, ārsti ir pārslogoti utt, taču īsti normāli tas nav. Un šāda situācija mūsu ģimenes ārstes praksē raksturīga ne tikai gripas laikā. Savukārt, sazinoties ar atbildīgajām instancēm un vaicājot, vai netiek plānots mūsu mikrorajonam piesaistīt vēl kādu ģimenes ārstu, esmu saņēmusi atbildi, ka mūsu pašreizējai ārstei nav sasniegts maksimālais pacientu skaits. Tāpēc pigu jums!
Mūsu ģimenes ārstei arī ir ļoti daudz pacientu, es apbrīnoju, kā viņa tik veiksmīgi tiek galā. Akūtās stundas ir katru dienu, dažreiz pat divreiz dienā (no rīta un pusdienlaikā). Pieraksts, protams, diezgan pilns, it īpaši ziemas sezonas laikā. Bet ērti, ka var elektroniski pierakstīties, ciest nevaru zvanīšanos.
Akūtajās h rindas kārtība bez izņēmumiem - man tā patīk (kaut arī ar mazajiem, protams, nākas iet, ne tikai pašai).
Zvanīt arī viņai var, tel. nr. pat uz durvīm izlikts. Ja nevar runāt, neceļ, atzvana vēlāk. tiešām brīnos, kā viņa tiek galā.
jā, viņa gan ir no tiem ārstiem, kas mīl antibiotikas. Es parasti vienojos, ka bērnus sākumā pamēģināšu ārstēt tāpat cik tur tās dienas, un tad, ja uzlabojumu nav, lietosim. Godīgi sakot, ja varam izgrozīties bez slimības lapas ņemšanas, nemaz arī ar kuru katru vīruseli bērnus nevedam pie ārsta.
Pilnīgi izklausās pēc mūsu situācijas ar ģimenes dakteri, mats matā. Es laikam zinu par kuru mikrorajonu un dakteri ir runa. Bērns vienmēr tiek ārstēts telefoniski, jo pieraksts vairākus mēnešus uz priekšu, es tikai nesaprotu, kas ir tie cilvēki, kas ieplāno slimot pēc 2 mēnešiem un kā dakterei kurai nav maksimālais pacientu skaits var būt tāda situācija, ka pie viņas nevar tikt. Kas būtu tad ja būtu maksimālais? Pieraksts pēc gada?
Man ģimenes ārste ir izcila, viņai varu zvanīt kaut vai nakts laikā, un noteikti nebūs tā, ka akūtos gadījumos viņa mani "atšūs". Esmu pie viņas jau 17gadus, kad pierakstīju vīru pie viņas, viņš bija pārsteigts un teica:"Reti kad tik foršu ārsti izdodas satikt un pie viņas vēl būt pierakstītam." Viņa ir vissuperīgākā daktere, ar sirdi un dvēseli darot savu darbu. Vienmēr ieteiks labākos speciālistus, vienmēr izvērtēs situācijas nopietnību un noteikti pirmais viņai nebūs antibiotikas. Par laimi man izdevās pierunāt, ka viņa pie sevis paņem manu lielāko bērnu, lai arī bērni viņas praksē nav. Tagad arī ar puiku problēmu vispār nav - vajag konsultāciju, zvanu, braucu. Vajag nosūtījumu, ir nosūtījums, vajag pakonsultēt situācijā, kā rīkoties labāk, dod padomu. Abas meitenes man ir pie citas ģimenes ārstes un tur ir šausmas - milzīgas rindas, neatkarīgi no saslimšanas akūtuma, nosūtījumi pašiem jājautā, analīzes pašiem jājautā, jāiesaka, varbūt mums jādara tā, varbūt tā un vienmēr pie viņas laiks, ko pavadām ir 5-10minūtes. Izdara to, kas noteikts normatīvajos aktos un viss. Kad viņa uzzināja, ka dēls ir pārrakstīts pie cita ārsta, viņa pat neļāva viņam kopā ar māsām ienākt kabinetā, pateica - Tu neesi mūsējais, Tev te nav ko darīt, gaidi aiz durvīm. Vienmēr pie iesnām, klepus, šī dakterīte mums izraksta Bactrim, viņa pati redzot, ka lielajai meitai ir uzkrītoši liels svars, smagi elpo, saka - Tev jādomā, ko ēd, vairāk jāsporto, viņa pat pati neiedomājās nosūtīt bērnu pie endokrinologa, nosūtīt pārbaudīt vairogdziedzeri, analīzes paņemt vairogdziedzerim, to visu man ieteica mana ģimenes ārste, kad viņa ieraudzīja manu meitu. Un tad paši šo visu jautājām ar lūgšanos. Un izrādās, bērns ir piedzimis ar defektētu vairogdziedzeri un to mēs uzzinām tikai pēc 9 gadiem, kad visu šo laiku šai ģimenes ārstei šķita, ka mans bērns "rij" par daudz un par maz kustās. Dusma!!! Tur iet tikai konvojs un skaita naudu par katru savu pacientu, par kuru valsts samaksā naudu.
Pozitīvais tas, ka vismaz viena ģimenes ārste mums ģimenē ir super un viņa izpalīdz šādās situācijās arī tad, ja viņai jākonsultē ne tie pacienti, kuri ir viņas pierakstā. Šadus ģimenes ārstus mums Latvijā vajadzētu vairāk.
Man laikam līdz šim ir paveicies ar ģimenes ārsti, tikko mazā bija piedzimusi bija vajadzība pēc ārsta konsultācijas pašā piektdienas vakarā, bija vēls vakars, bet uzdrošinājos un piezvanīju (ārste bija pirms tam iedevusi savu nr.), ārste arī pacēla un pakonsultēja - liels paldies par to viņai, bet pirmdienai pienākot viss jau bija kārtībā, bet ārste pati uzzvanīja un apvaicājās, kā mazā jūtas. Kad apaukstējās mazā, tad piezvanīju ārstei un viņa uzreiz teica, lai ejam uz akūto stundu, nebija arī jāgaida ilgi, uzreiz pieņēma, liekot pieaugušajiem pagaidīt pat, kas bija jau ieradušies.
Bet nu varbūt Tev ir iespēja aiziet pie kāda ĢĀ un pārrakstīt vismaz bērnus pie citas, apstāstot situāciju.
Lai gan sākotnēji man bērnam bija mātes pasē jau ierakstīta cita ĢĀ, bet paši sapratām, ka viņa būs galīgi garām un aizgāju pie citas apvaicāties, protams, izskaidrojot iemeslus un viņa uzreiz piekrita paņemt mazo, kad piedzims.
Ja ir pieraksts tikai pec menesa, tad tas ir loti slikti. Varbut arstam ir parak daudz to pacientu. Mani jau neapnierinaja situacija ar ieprieksejo g.a., kad pirmdien uzzvani un ceturtdiwn tikai var tikt. Tagadejais pa lielam ir ok. Sasniedzams
Mums tik traki nav.
Tas, ko es šādā gadījumā (ja nudien nav iespēja nomainīt ģimenes ārstu vismaz bērnam) darītu, ir pieteiktu mājas vizīti bērnam. Pofig ko par to pēc tam teiktu doka, pie reizes paskaidrotu, ka labprāt vestu bērnu pie jums uz konsultāciju doktorātā, bet tā kā tas nav iespējams nāciet mājas vizītē. Pēc šāda gājiena vajadzētu citās reizēs atrasties iespējai pieteikties pie doka gana ātri 😃
Ja esat rīdzinieki vai vismaz dzīvojat pilsētā, tad teorētiski ir iespēja aizvest bērnu pie dežūrārsta http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/gimenes-arsti/dezurarsti-arpus-gimenes-arstu-darba-laika .