Bailes divgadniekam no zirnekļiem: nu tik paniskas, ka jābaidās pašam

Bailes divgadniekam no zirnekļiem: nu tik paniskas, ka jābaidās pašam

26. Oct 2017, 00:05 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Tas nu ir noticis- esmu identificējusi sava bērna pašreiz lielākās bailes. Un tas nav augstums, sveši cilvēki vai skaļš troksnis. Tie ir zirnekļi. Laikam jau aukstais laiks ar loga un mīlīgā temperatūra mājās darījusi savu, tādējādi zirneklis un arī muša, kura gatavojas ziemas miegam, iedzīvojusies mūsu mājās.

20171025134035-17338.jpg

Pasakiet vēl,ka šis nav iespaidīgs radījums? 

 

Bļāviens, skrējiens pie manis- pirmās emocijas no Edvarda puses un es pat iedomājos,ka mazais redz kādus gariņus mājās, kā tas mēdz notikt ar bērniem vai sabijies vienkārši no tumsas koridorī. Bet nē- pēc otrā šāda kliedziena saprotu, ka iemesls ir visai parasts- tāds makten liels zirneklis, kurš pārvietojas no puišu istabas viesistabas virzienā. 

Prātā paturu vecmāmiņas teikto- zirnekļi mājās nes veiksmi un prātā meklēju ticējumus par to,kurā dienas laikā redzētie zirnekļi tad to laimi nes, cenšoties izdomāt, ko iesākt ar lielo dzīvnieku mājās, jo patiesi- tik lielu nebiju redzējusi savās mājaš arī pati. 

Kā uzsver bērnu speciālisti un kā arī sevi cenšos mierināt- dažādas bailes ir pavisam normālas, viss atkarīgs no attieksmes, ar kādu vēršamies pie bērna. Un tā arī būs lielākā atšķirība, kā bērns to uztvers- ja vecāki būs sakreņķējušies,lēks dīvānā, spiegdami, arī bērns reaģēs līdzīgi. Savukārt, ja mamma vai tētis mierīgi uztvers situāciju, paņems bērnu klēpī, un aprunāsies, šī būs pavisam cita pieredze, ko bērns iemācīsies no konkrētās situācijas.

Baiļu anatomija

Ja loģiski padomā, ne visas bailes ir sliktas, jo arī mēs, pieaugušie, baidoties no kādām lietām, apstkākļiem, situācijām, varam arī sevi pasargāt, piemēram, zinām, ka uzkāpjot uz mājas jumta, pieejot pārāk tuvu, varam nokrist. Tas ir kā izdzīvošanas instinkts un racionāla domāšana, kas mūs vada. 

Mani bērni izdzīvojuši dažādas bailes- sveši cilvēki, suņi, nepierastas un jaunas situācijas. Bet ar bailēm no zirnelļiem ģimenē sastopamies pirmo reizi,jo abi lielākie bērni ir īsti biologi un vasarās laukos pēta kukaiņus un citas dzīvās radības, nebaidīdamies tās ņemt rokās. Es šīs bailes no zirnekļa rakturoru kā pārejošas.  Parasti bailes attīstās kā reakcija uz intensīvu pieredzi- šajā gadījumā domājot no Edvarda pozīcijām- kaut kas melns, ar garām kājām rāpo pretim. 

Visbiežāk sastopamās bailes bērnībā: 

  • Skaļš troksnis un straujas kustības
  • Lieli kustīgi objekti
  • Svešinieki
  • Atsķirtība no tuviniekiem
  • Tumsa
  • Trokšņi naktī
  • Maskas
  • Briesmoņi un spoki
  • Dzīvnieki
  • Čūskas un zirnekļi
  • Dabas parādības
  • Palikt mājās vienam
  • Bailes no dusmīga skolotāja
  • Medicīniskas procedūras, slimība, ārsts
  • Bailes no neizdošanās un noraidījuma

Kā redzams, šis sarakstiņš ir garš un noteikti katram bērnam individuāli var būt arī cita veida bailes. Bet atpakaļ pie Edvarda bailēm no zirnekļiem. Ko darīju un daru savā ģimenē?

Mieru, tikai mieru. Lai cik nu tas ir iespējams un lai kādas domas man nebūtu, no kurienes mājās ir tik liels zirneklis, cenšos ieturēt mieru. Pavisam svarīgi ir tas, kādā veidā runāju ar bērnu un ko saku. 

Nepiespiest iepazīties ar jauno mājdzīvnieku. Zirnekļi uzrodas un pazūd tikpat pēkšņi, tāpēc es nebūt neaicinu Edvardu iepazīties tuvāk, pataustīt vai paņemt rokās, kas var tikai saasināt bailes. 

Paskaidrot, ka pilnīga ignorēšana nav risinājums bailēm. Protams, tagad divos gados grūti saprast, pieņemt un galu galā- izskaidrot Edvardam, kā pārvarēt bailes pret zirnekļiem, bet mēģinām rast kādu līdzāspastāvēšanas risinājumu. 

Grāmatas par un zīmējumi dzīvniekiem. Baiļu ēra ir tikai sākusies un man šķiet,ka lieliski var palīdzēt arī grāmatas, video par dzīvniekiem, parādībām, lai neitrālā veidā par to parunātu un, iespējams, nākamajā situācijā reaģētu daudz mierīgāk. 

No kā Tavai atvasei ir bail? Kā tiekat galā ar šīm bailēm? 

27. Oct 2017, 14:03

Ja nav neviena blakus, kurš likvidētu tādu radījumu, tad ķeros pie putekļusūcēja un ar drebošām rokām turot to trubu, sadūšojos likt lietā.

27. Oct 2017, 14:00

Drausmas... kā saprotu. Arahnofobija nemaz var nepāriet, man kopš bērnības izteikti riebj tie radījumi, lai arī cik vēl bērnībā vecāki necentās "sadraudzēt". Nedomāju arī, ka bērnu ļoti jāmotivē "atsvabināties" no šīs fobijas, jo, ja sākumā vēl var pastāstīt, ka zirneklis ir nekaitīgs un tikai tā izskatās, ne visiem taču smuks kažociņš kā kaķim vai sunim, tad sajūtot zirnekļa pieskārienus uz sevis.... es domāju tā fobija paliks uz mūžu 😃 Nu nekad, nekad man neieskaidros, kas var būt patīkams, kad zirneklis pieskaras miesai.... brr, šausmas.

mamma27 mamma27 27. Oct 2017, 10:33

Kā es Edvardu saprotu

Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv 26. Oct 2017, 15:23

Man ar trešo principā šī ir tāda pirmā pieredze ar tik paniskām bailēm no kaut kā, bet jādomā, ka tad, kad sāksies pētniecības periods, gribēs izpētīt arī visus dzīvniekus, kukaiņus un rāpuļus

ziemelbriedis ziemelbriedis 26. Oct 2017, 15:16

senāk bij puikam (4gadi) paniskas bailes no kaķiem, šīs bailes lēnām pārgāja. sākumā iepazina šādas rotaļlietas, tad spēja pastīties uz viņiem un piiet klat kad kāds cits tur. Tagad jau mazais spēj noglaudīt kaķēnu. Pret lielajiem kaķiem joprojām respekts - netuvojas 😀
P.S. Meita atkal liela kaķu mīle
Tagad jaunklim, bail no visiem lidoņiem un mazajiem rāpuļiem

26. Oct 2017, 10:32

Vajadzētu salaist kopā Edvardu un manu Līnu. Viņi varētu spiegt kopā. Man neizskaidrojama šo baiļu izcelsme, bet jebkurš kustonis, kurš atrodas majās un māk lidot vai rāpot tiek pavadīs ar ļoti skaļu spiedzienu.