Ārste satraucas par bērna svaru

Šodiena mums iesākusies ar došanos uz ikmēneša vizīti pie ģimenes ārstes. Jau 11 mēneši. Nav joka lieta. Atskaitoties par tradicionālajiem jautājumiem, kas saistīti ar zobu skaitu, vēdera izeju un jaunām kustībām, seko svēršanās un mērīšanās. Atzīšos, pēdējos mēnešos šī vizītes daļa manī raisa nelielu stresu, jo jau pirms pāris mēnešiem ārste aizrādīja, ka bērns par maz pieņemas svarā. Cik skaitās maz? Piemēram, 500g. Pēc dakteres domām, optimāli, piemēram, 7 mēnešu vecumā būtu 1kg.

Pēdējās divas vizītes gan saņēmu priecīgu ziņu, ka viss ir labi. Svars pieaug normāli un dzīve iet uz augšu. Tādēļ arī šoreiz svēršanos uztvēru pavisam mierīgi, līdz ieraudzīju skaitli uz svariem... 9,42kg. Ārste bargākā tonī noteica, ka ir nepieciešams parunāt par bērna ēšanu. Pārbaudīja, vai bērnam ribas nespiežas caur ādu, noteica, ka viss izskatās labi.

Tad nu kā norāta skolniece atstāstīju, ko un cik daudz katru dienu ēd dēls. Putras, dārzeņi, maize, pieniņš... Pēc uzskaitījuma noklausīšanās ārste atzina, ka uzturs ir daudzveidīgs un uzdeva nākamo jautājumu par daudzumiem, vai vienā piegājienā tiek apēsti vismaz 200g produktu. Teicu, kā ir. Netiek gan. Tiek izēsta puse porcijas, nedaudz vairāk vai mazāk. Un vairāk pat labu gribēdams nevarēs bērnu pierunāt, jo, ja negrib, tad negrib. Manuprāt, nav nepieciešams, ar varu stūķēt mutē ēdienu, radot liekas histērijas un kliegšanu.

Tātad, ko darīt, lai svars būtu lielāks? Ārstes padoms – putrā likt sviesta piciņas, dārzeņiem liet klāt eļļu...

Vai arī Tu esi saskārusies ar ārsta aizrādījumu, ka bērna svars nenāk klāt pietiekami? Kā šādā situācijā rīkojies?

P.S. Jāpiebilst gan, ka kopš 10 mēnešu vecuma dēls ir iemācījies staigāt bez turēšanās, tādēļ ir praktiski neiespējami noturēt viņu uz vietas. Robis ir nepārtrauktā kustībā. Domājams, arī tas ietekmē svara pieaugumu.