Dēliņam tikko ir apritējis gadiņš, bet joprojām varu teikt, ka grūtniecība un dzemdības bija vieglas, grūtākais nāk pēc tam.
Grūtniecības laikā nebija nekādas problēmas, jutos labi, piedalījos visos pasākumos un izbraucienos. 1.oktobra agrā rītā vēl nespēju aizmigt, kad 03:00 sajutu vieglas kontrakcijas un būtībā sapratu, ka tuvojas dzemdības, jo šīs sajūtas nevarēja sajaukt ar treniņkontrakcijām. Man bija grūtniecības 38.nedēļa. Tā līdz aptuveni 06:00 atslābinājos un izelpoju kontrakcijas un izdevās iemigt uz 2h. Pirms vīrs devās uz darbu, paspēju pateikt, ka šķiet viss lēnām ir sācies. Iegāju dušā - karsts ūdens uz krustiem palīdzēja atslābināties un kontrakcijas nešķita tik sāpīgas. Visu dienu gulēju un izelpoju kontrakcijas kā bija mācīts pirmsdzemdību lekcijās (manuprāt, ļoti palīdzēja man kā pirmreizējai topošajai māmiņai, jo man nebija priekšstata, ko sagaidīt sāpju ziņā utt).
Ap 14:00 apēdu kūkas gabalu un tas arī bija viss, ko gandrīz diennakts laikā biju ēdusi, jo nebija apetītes. Ap šo laiku arī sazinājos ar līgumvecmāti, kura lika izdzert nošpu, jo domāja, ka šīs ir treniņkontrakcijas. Izdzēru un pēc laika devu ziņu, ka kontrakcijas nav pārgājušas. Mana vecmāte uz šo laiku nebija pieejama tāpēc man tika piešķirta cita vecmāte, kura ap 18:00 arī lika izdzert nošpu. Iegāju dušā, kur pavadīju stundu, karstais ūdens ļoti atviegloja kontrakcijas, kuras nu jau bija kļuvušas diezgan sāpīgas un regulāras. Ap 22:00 sazinājos ar vecmāti, ka tomēr drošības pēc gribu jau braukt uz Stradiņiem, jo ceļā tomēr jāpavada stunda. Vecmāte bija ar mieru, kaut gan pieņemu, ka viņa domāja, ka man viss nav tik nopietni kā es saku, jo arī pirmais bērns parasti nedzimstot ātri.
Sākām taisīties. Uz šo brīdi pati nespēju uzvilkt bikses un ar pauzēm nokāpu no 3.stāva, kontrakcijas bija sāpīgas un regulāras. Iekārtojos mašīnas aizmugurē un mērojām stundu līdz Stradiņiem. Pusceļā radās sajūta, ka gribās jau spiest. Arī no mašīnas līdz dzemdību nodaļai tikt prasīja laiciņu, jo regulāri vajadzēja apstāties un izelpot kontrakcijas.
Mazliet pirms pusnakts bijām dzemdību nodaļā, kur paātrināti aizpildījām daļu papīru un pēc brītiņa arī vecmāte bija klāt, kura bija pārsteigta, ka tik ātri viss rit uz priekšu un atzinās, ka to nebija gaidījusi. Nokļūstot dzemdību zālē tikai pirms kāpšanas uz galda nogāja ūdeņi. Vecmāte teica, ka esot gandrīz 10 cm atvērums. Vēl dažas izelpas un drīz jau ļāva spiest. Pēc aptuveni 30 min dēliņš jau bija klāt 02.10. 01:11. Mazliet mazāks, kā ginekoloģe bija noteikusi mērus, bet galvenais, ka vesels! Visi jutāmies ļoti labi! Izbaudīju 2h āda-āda kontaktu ar mazo. Lai gan tas bija kovida laiks, tomēr vīram atļāva palikt ilgāk par oficiālajām 2h.
Kopumā dzemdības ir palikušas atmiņā kā pozitīvs notikums, jo viss notika kā gribēju - dzemdēt pati (baidījos no ķeizara), bez EA un ierasties slimnīcā ar gana lielu atvērumu. ??