Dzemdibu stāsti

Dzemdības uzsākās pusdienas laika ap pulkstes 13:00, ar pavisam nelielu daudzumu augludens noiešanu. Nebiju pārliecināta vai tas tiešām augļūdeņs, līdz ar to sazinājos ar sevis ārstējošo ginakaloģi. Pēc konsultācijā nolēmām kad jādodas uz slimnīcu, jo šī ir dvīņu grūtniecība kura pastāv lielāki riski. Slimnica apskates laikā tika veikt test lai saprastu vai šie bija augļūdeņi. Tests izrādījās negatīvs. Līdz ar to sākotnēji dežurējošais ārsts lēma kad varu doties mājas. Pieņemtu kad tas ir bijis kas cits, un nobriedu ka došos mājas un gaidīšu tālāk, jo šajā brīdi biju 37 nedēļās, līdz ar to rēķinājos kad vēl ir laiks ko nesat mazos. Pēc īsa brīža atgriežoties kabineta dežurējošais ārsts izlēma vēlreiz pārbaudīt veikto testu, kura ieraudzīja ļoti vāju līniju kas varētu liecināt par to kad tests tomēr ir pozitīvs, līdz ar to šo testu atkārtoja lai pārliecinātos kāds ir šis rezultāts. Tomēr izrādījās tests pozitīvs, līdz ar to tas ir bijis augļūdens. Ārsts nolēma kad tomēr tad palikšu slimnīcā. Šajā brīdī esot slimnīcā man nebija sajušana nekādas sāpes, vai kaut kāda veida kontrakcijas. Nākošai dienai iesakņoties ap pulkstes 01:00, sajūtu nepieciešamību doties uz tualeti, šī sajūta bija netipiska pārsistais šādai vēlmei, ceļoties no gultas nogāja liels daudzums augļūdeņi, par to ka tas ir noticis ziņoju dežurējošais vecmātei. Vecmāte izlēma kad jāpaskatās bērniem toņi, un vai ir sākušas kaut kāda veida kontrakcijas. Pēc ūdens noiešana apmēram divas stundas nekādu sāpju nebija. Kad saka parādīties kontrakcijas, tās reģistrēju telefona pieejamā aplikācijā. Pēc apmēram 30min kad biju reģistrējusi kontrakcijas, kuras bija ik pēc 5min, un ilga 30sec, izsaucu vecmāti, ar kuru uzreiz pēc tam devos uz dzemdību zāli. Kontrakcijas katru brīdi palika ar vien sāpīgākas. Pienākot pulkstes 11:00 kontrakcijas bija tik stipras kad izsauca asthmas lēkmi. Visu grūtniecības laiku cerēju kad varēšu iztikt bez epidurālās anestēzijas, bet sastopoties ar šo smago asthmas lēkmi, sapratu kad tā būs nepieciešama, lai dzemdības noritētu pēc iespējas veiksmīgāk mazajiem, lai nerādītos vēl papildus problēmas. Epidurālo anestēziju saņemu uz pulkstens 12:00. Visu šo laiku ko jau biju atradusies slimnica biju bijusi nomodā, līdz ar to pēc saņemtas anestēzijas biju atvieglota uz pāris stundām aizmigt lai būtu spēks, tad kad būs mazie jāspiež āra. Īsi pirms pulkstes 16:00, ārsts apskatīja un saprata kad ir pilns atvērumu un ir jāspiež mazie laukā. Šajā brīdi jau biju atguvusi daļu no sajūtām atpakļ, līdz ar to jutu kontrakciju sāpes. Visu šo laiku uz vēderu atradās bērnu toņu mērītājus, līdz ar to ārste spēja sekot līdzi kas notiek ar mazajiem. Kad pienāca spiešanas brīdis pirmo no mazajiem izspiedu 5min laikā. Brīdi kad pirmais nāca āra, pazuda otra mazuļa sirds ritms līdz ar to tiku liela steiga aizvesta uz operācijas zāli lai veiktu akūtu ķeizar griezienu. Brīdi pirms anestēzijas saņemšanas, ārste paziņoja ka mazajam nav sirds ritma un nezin kāds būs iznākums. Kaut gan situācija bija ļoti saspringta, nespēju pat pārdzīvot par to ko man ārste pateica, tik spēju ārstei pateikt to kad viss būs labi. Mazais piedzima bez dzīvības pazīmēm ar pusstundas starpību no pirmā. Tika atdzivināts 36sec laikā. Bija nepieciešamas 10 dienas slimnīcā, lai gan pati es un mazie atlabtu no dzemdībām. Nevienam no mazajiem nav nekādas veselības problēmas augam lieli un stipri. Pašlaik mums ir 18dienas, vēl ir ko daudz augt.