Dzemdību-stāsti

Dzemdību-stāsti

15. Sep 17:41 Linda Valciņa Linda Valciņa

Mans dzemdību stāsts vienam mazulim būtu ļoti īss tāpēc izstāstīšu par visiem trim bērniņiem. 

Visi bērni dzimuši Ventspils slimnīcā. 

  1. Pirmais puika(Rihards,8gadi jau) piedzima 9h. Stāsts sākās ar to ka biju pie vecākiem laukos, pamodos no rīta labi izgulējusies un padzēru kafiju kā jau katru rītu. Tad ap 10:00 dīvaina sajūta vēderā. Kā jau pirmais bērniņš nezināju kas tas ir,bet kad jau kārtējo reizi jāiet uz labierīcībām sapratu ka tomēr laikam kaut kas sācies, protams tajā brīdī pašiem uz vietas mašīna nav un jāsauc ārtie lai ved uz slimnīcu. Labi viss sācies, skaisti braucam uz slimnīcu un labas kontrakcijas ik pa 7minūtēm un laiks samazinās. Esmu jau slimnīcā ir pulkstens ap 17:00 protams līdz tam sāpes lielas jau, atnāca vecmāte lai pārdurtu ūdeņus. Viss ir labi un man jau līdz tam likās ka sāpes nepanesamas, bet pēc ūdeņu pārduršanas likās ka nevarēšu neko vairs no sāpēm, bet jau pēc pāris stundām 19:00 mazais eņģelītis bija klāt.
     
  2. Ar otro puiku (Oliveru 5gadi) bija ļoti ātri 24:00 nogāja ūdeņi bet tā kā nezināju kas noticis apmēram stundu sēdēju domāju vai sākas vai ne. Tad pēc tās stundas sazvanīju mammu lai brauc pieskatīt lielāko dēlu lai vīrs var piedalīties dzemdībās. Viņa dzīvo 50km no mums un kamēr gaidījām es smuki pārelpoju kontrakcijas uz dīvāna un vīrs kārto mantas lai lielo puiku atdotu mammai. Kad jau esam tikuši līdz brīdim kad mamma ir atbraukusi viņa mūs aizved līdz slimnīcai. Pie slimnīcas apstājos pa pāris minūtēm pārelpot sāpes un tā spiedišā sajūta ar vien lielāka un lielāka. Tikuši līdz apskates telpai dakteris pārbauda ka jau pilns atvērums ka jāiet uz dzemdību zāli. Bet mazais ķipars nolēma ka tik ilgi negaidīs un nolēma kā supermens ar vienu roku pa priekšu nākt pasaulē. Tā mēs viņu sagaidījām jau 3:02 mazo supermenu. 
  3. Un protams meitiņa (Elīza Kate 06.08.2022) piedzima vēl īsākā laikā. Ap trijiem naktī sāka tecēt ūdeņi un modinot vīru jau pašai smieklīgi ka jau otrai bēbis izdomā nākt pasaulē nakts vidū. Un tieši pēc vīra vakara maiņas braucām piekdienā uz laukiem pie abiem puikāk, kas dzīvojās pie omes. Labi iekāpuši gulēt ka jāceļas. Protams ūdeņi tek kāpjam mašīnā vraucam atpakaļ uz Ventspili. Es sēdēju mašīnā ar dvielīti zem dibena kamēr vīrs paņem dzemdību somas no mājām. Aizbraucam līdz slimnīvai nu jau 2minūtes apmēram starp kontrakcijāb, bet uzņemšanā tobrīd laikam ļoti nogurusi māsiņa lēnā garā raksta papīrus. Vēl protams ar minūti starp kontrakcijām nu jau, jātaisa C19 tests. Beidzot tikuši augšā uz dzemdību nodaļu apskates telpu mācoties no otrā bērniņa, laicīgi jau māsiņai teicu ka jāiet uz zāli jo jau viens bērns piedzima apskates telpā. Aizejam protams un tur forša vecmāte (kā laikam visas Ventspils dzemdību nodaļā) un stipri lielāma sāpēm, jau gatava vienā brīdī padoties no sāpēm un bezdpēka, bet saņēmos un mazā princese bija klāt 5:06. 


Lai gan sanāca man diezgan gari uzrakstīt, bet novēlētu visām mammām tik vieglas(protams sāpes nebija mazās) un ātras dzemdības kā man bija.