Gaidām trešo: kā izvēlēties vārdiņu gaidāmajam mazulītim? Jūsu kritēriji?

Gaidām trešo: kā izvēlēties vārdiņu gaidāmajam mazulītim? Jūsu kritēriji?

28. Jul 2015, 00:03 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Mazulītim pēc grūtniecības kalendāra 29 nedēļas

20150617140017-58188.jpg

Bērniņa vārds- ar šo vārdu bērnam nāksies dzīvot visu mūžu- gan bērnībā, gan pieaugot.Senāki vārdi,jaunmodīgāki vārdi- viss atkarīgs no vecāku vēlmēm, tradīcijām ģimenē, māņticības vai citiem kritērijiem. Gaidot meitiņu Danielu, šis vārds atnāca pats un nebija vispār ne mazāko šaubu par to,ka šis būs īstais vārds. Ar otro bērniņu vārda izvēle jau bija grūtāka, jo bija jādomā zēnu vārds. Vispār man personīgi šķiet, ka meiteņu vārdu izvēle ir daudz plašāka, kas ļauj vairāk izpausties ar izdomu :) Bet vārdiņš Dariuss atnāca atkal mistiskā veidā,kas pašreiz šķiet, ka citu iespēju vienkārši nebija, jo šis vārds sader kā cimds ar roku ar mazo nēsātāju.

Arī tagad esam atpakaļ sākumposmā, kad domājat vārdiņus. Meitai vārds būtu,bet tā kā USG sola puisīti,tad nākas palauzīt galvu par to,kā dēvēt mazo. Varianti ir, par ko droši vien izlemsim,kad bērniņš būs nācis pasaulē.

Kā jūs izvēlējāties vārdu gaidāmajam mazulītim? Vai lūkojies arī pēc vārda skaidrojuma?

Vai apkārtējo ieteikumi neietekmēja jūsu izvēli? 

Vai jūs vienkārši zinājāt,ka šis ir īstais vārds?

Kā jums šķiet- vai vieglāk izdomāt zēnam vai meitenei vārdiņu?

Kristīne

pandulaacis pandulaacis 28. Jul 2015, 12:08

Mums kosmoss izlīdzēja 😀 Par kādreizējo trešo arī viss skaidrs.

28. Jul 2015, 11:35

skatijamies kalendara. viennozimigi apkartejo velmes nenemu vera.

28. Jul 2015, 11:06

ar uzvārdu ļoti labi saskan.

28. Jul 2015, 11:05 Supersausins

Neskumsti, vēl jau var trešo mazulīti sagādāt un varbūt tieši trešais būs meitiņa.
😀
Manam brālis pirms nju gandrīs diviemn mēnešiem piedzima Kārlītis, tik smukiņš tik foršiņš.

28. Jul 2015, 11:02 IlvaV

Mans tāda pati situācija mēdz būtu, tikai manu puiku bieži mēdz saukt par Markusu, nevis Marku.

28. Jul 2015, 11:01

Sveika, Kika.😀

Vārdu savam puikam izvēlējāmies pēc tādiem kritērijiem, lai tajā būtu burts R, jo puikām tas ir vajadzīgs, jo tas padara viņa dzīvi stiprāku nu kaut kā tā.
Lai vārds nebūtu latviskis, neesmu latviešu vārdu cienītāja.
Lai bērnam nebūtu divi vārdi.

Varianti bija dažādi.
No tēva puses, bija šādi varianti: Daniels, Bruno, Šons.
No manis: Regnārs, Artuss, Marks, Mareks.

Kad grūtniecība gāja uz beigām, tad tēva uzrakstiju mūsu abu variantus un viņš izvēlējās vārdiņu Marks. 😀

IlvaV IlvaV 28. Jul 2015, 10:47

Pirmā bērna vārds (Alekss) mums bija zināms pirms bērna nākšanas pasaulē. Kaut kā iesākumā saucām viņu par X, jo nezinājām, kas tur slēpjas. X pārtapa par Alex. Droši vien arī tā laika amerikanizēšanās ietekmēti. Bet puikam vārds piestāv. Un tā kā viņš mērķē uz NBA, tur noteikti viņa vārda izrunāšana nesagādās nekādas problēmas.
Otrā bērna vārds gan mums nāca lēni un smagi. Bijām izrakstījuši dažnedažādus puiku vārdus uz lapiņas, bet neviens tā īsti neuzrunāja, kad dēlēns piedzima. Kad vēl bijām DzN, sāku šķirstīt kalendāru, kur ieraudzīju pirms tam nezināmu vārdu. Vīram ļoti patika, man sākumā ne visai. Bet tad naktī mazulīti sāku klusībā tā saukt, un vīram aizrakstīju sms:''Būs mums Renāts". Kad iepazināmies tuvāk ar Itāliju, itāļiem, noskaidrojām arī šī vārda izcelsmi un nozīmi. Dēlam viennozīmīgi piestāv. Vienīgi pārsvarā visi, kas dzird viņa vārdu pirmo reizi, saka Renārs.
Nu bet meitiņas vārds pie mums atnāca pavisam neticami-nosapņoju to. Kad biju tikai 3. grūtniecības mēnesī, pamodos uzreiz pēc tā, kad kāds man ausī iečukstēja "Terēze". Tad arī sapratu, ka gaidām meitiņu. Un nebija nekādu divu domu, kādu vārdu likt. Acīmredzot, kāds augstāks spēks izdomāja manā vietā, kā saukt gaidāmo bērnu. Ticu un ceru, ka tik nopietns vārds meitiņai ticis ne veltīgi,-gan jau kaut ko nozīmīgu un labu savā dzīvē viņa paveiks.
Nevienā gadījumā neklausītos, ko iesaka citi cilvēki. Un mums arī neviens nekad neko neieteica-kaut kā nav apkārt tādu viszinošu un uzbāzīgu ļautiņu😀
Nedomāju, ka vārda izvēles vieglums ir atkarīgs no dzimuma. Vienkārši ir reizes, kad vārdiņš nenāk. Domāju, ka tad vienkārši jānogaida, jāieklausās sevī un vārda skanējumā. Jāsaplūst ar to un jāpieņem par jūsu ģimenes.

jolanta.asti jolanta.asti 28. Jul 2015, 10:17

Kad domajat vardinu pirmajam, saku skirstit kalendaru un pierakstiju paris vardinus kas patika, paarunaju tos ar draugu, es izvelejos tadu kas piestavetu gan mazam budams gan ari kad bus pieaudzis, ta nu kad gajam registret ielikam puikam divus vardinus Daniels Miks. Sobrid kad esmu otra bernina gaidibas, drosi zinu ka liksu tikai vienu vardinu, kad zonasu dzimumu tad jau vares konkretak zināt uz ko likt merķi.

Supersausins Supersausins 28. Jul 2015, 09:55

Kad gaidiju pirmo puiku ,vēl nezinot ka ,ka tiešām būs puika zināju ,ka saukšu par Kristiānu,jo šis vārds ļoti patika un skita īstais..😀..
Gaidot otro bērniņu"😥Meitiņu)" vārdu bija,loti grūti izdomāt,jo vārdi,kas patika man nepatika draugam..Tad nu beigās bijām vienojušies ,ka sauksim Ketija... Bet kad izrādās piedzima puika bijām starp Kārlis un Mārtiņš..Tākā mans mazais brālītis tika nosaukts par godu vectētiņam un tētim tad arī mūsu puikam tika ielikts vārds Mārtiņš..

Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv 28. Jul 2015, 09:32

Vēl jau laiciņš ir un es ticu,ka īstais vārdiņš atnāks arī pie mums un nostiprināsies kā īstākais,jo ar to jādzīvo visu mūžu!

mamma27 mamma27 28. Jul 2015, 09:25

Vārds- tas tiešām nav viegli. Kad ar vīru domājām par nākotnti,tad zinājām,ka ja mums būs kādreiz bērns -būs Denīze. Gaidot pirmo bērnu pāris mēneši pirms dzimšanas uzzinājām,ka būs puika. Tad nu kalendārs tika pāršķirsts neskaitāmas reizes un apstājāmies pie Adriana! Tad tas vārds bija maz dzirdēts un patika ,ka nevar saīsināt,bet jāsauc īstajā vārdā.
Otro bērnu gaidot,nebija variantu- bija jābūt meitai,jo vārdu Denīze gribējās ļoti ielikt😀 un mums noveicās.
Tagad ar trešo ir problēma. pāris vārdi bija padomā,bet kad tā padomā,tad īsti neviens neder. Pagaidām vēl domājam, bet gan jau ka galavariants būs mirklī ,kad mazais nāks pasaulē.

čabule čabule 28. Jul 2015, 07:53

Meitai domājām vārdu , gāja grūti, nevarējām vienoties, jo gaumes atšķiras.. gribēju, lai vārda nav tuvu dzimšanas dienai, vienīgais par ko varējām vienoties bija tas, ka vārds būs voens... Tad nu beigăs vīrs teica, ka meitiņa ir laimīte un jāsauc par Laimu. Neesmu baigajā sajūsmā par vārdu, bet esmu jau pieradusi un nevaru iedomāties, kas cits viņai piestāvētu..
Dēlam vispār neko nedomājot vel ar testu rokās, nezinot dzimumu teicu- būs Henrijs! Tas nekas, ka vārdadiena ir tuvu dzimšanas dienai un vārds galīgi nav tik latvisks kā māsai..
Man liekas, ka dēla vātdam ir jāsaskan ar uzvārdu, jo diez vai uzvārds tika dēlam mainīts un stulbi visu mūžu būtu staigāt kā Stīvam Gailim vai Džuzepei Bērziņam!
Mums gan uzvārds nav tik latvisks un liekas, ka izklausas tiešām saskanīgi- Henrijs Vintišs