Ēdienu untumi grūtniecības laikā. Vai visām?

Manam vīram ir patiesi paveicies. Dzirdot, kā citām topošajām māmiņām pat dziļākajās nakts stundās mēdz uznākt vēlmes pēc kāda īpaša ēdiena, un tad vīrs steidz meklēt tuvāko diennakts tirgotavu, lai izpildītu savas dāmas vēlmes, ar mani tā nav noticis. Ne šajā, ne arī iepriekšējā grūtniecībā.

Lai arī neesmu cīnījusies ar izteiktiem nelabumiem, arī vēlmes pēc īpašiem ēdieniem pa šīm gandrīz 30 nedēļām mani tā arī nav piemeklējušas. Drīzāk gan šķiet, ka esmu sākusi ēst mazāk un, piemēram, gaļa vairs nav starp maniem iemīļotākajiem produktiem. Jā, es ļoti labprāt mielojos ar zivi un varu iekšā dabūt nedaudz arī vistas gaļu, bet ne cūkgaļu vai liellopu. Tad jau daudz labprātāk graužu zaļumus, kamēr mani ģimenes vīrieši notiesā vakariņām pagatavoto gaļu.

Jāteic, ka grūtniecības laikā arī neesmu ļoti nosliekusies uz saldumiem un vasarā, manuprāt, apēdu vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus saldējumus. Jo vienkārši nekārojās. Tiesa gan, ņemot vērā, ka ēdu tik maz, jābrīnās, kāpēc izskatos jau pēc apaļa pelmenīša un no kā gan rodas svars. Ceru vien, ka manī neaug kāds mazs zilonēns, un bērniņš būs gana saprātīgā svarā, jo kaut kā taču viņam būs arī jāpiedzimst.

Kamēr gaļa, saldumi man nav aktuāli, vienu gan es sev netaupu. Proti, medu varu ēst kaut karotēm. Gluži kā Vinnijs Pūks. Viss sākās ar manu saaukstēšanos, kad vakaros dzēru pienu ar medu, un kopš šī brīža es sevi ik dienu palutinu ar kādu medus devu. Šī iemesla dēļ mazo punča iemītnieku varētu dēvēt gandrīz vai par Pūku.

Kā bija/ir ar Tevi? Kādas bija Tavas neparastākās ēdienu vēlmes grūtniecības laikā?