Ātrums aizrauj

Ātrums aizrauj

Pirmdzimtā meita (Paula) piedzima, kad man bija 20 gadu; skaistā pavasara dienā 13.aprīlī 1dienā, tajā laikā vēl bija tāda parādība dabā novērojama kā plūdi. Principā jau kādu laiku staigāju ar 4cm atvērumu un vecmāte teica, ja nekas nenotiek, 13.04. jābrauc uz slimnīcu. Aizbraucu, bail nebija, jo nezināju no kā jābaidās, lai gan parasti bail ir no nezināmā, bet šoreiz tā nebija. Uz dzemdībām līdz ņēmu savu mammu. No brīža, kad man pārdūra ūdeņus, pec 1h un 10minūtēm meitiņa bija piedzimusi.

Dēls Patriks piedzima, 7dienā 18.decembrī, kad man bija 23gadi. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Termiņš noliktais bija 31.12. Visu laiku domāju vai ies tik pat viegli kā pirmo reiz. Un tā arī bija. Naktī pamodos, nu kaut kas nav un sapratu, ka jābrauc. Šoreiz mammai iekrita nakts dežūra un aicināju vīru līdzi. Vecmāte, kura pieņēma mūs jautāja vai kursi ieti, lai varētu tēvs piedalīties, uz ko es atbildēju, ka nē, un viņa atteica, ka tad nevarēs līdzi iet. Tajā laikā bija populāri dzemdēt Igaunijā Valgā, un teicu, ka tādā gadījumā brauksim uz Igauniju. Vecmāte noteica, ka pārbaudīs atvērumu - 10cm. Kāda vēl Igaunija. Atkal pārdūra ūdeņus un pēc 20minūtēm dēliņš bija piedzimis.

Dēls Toms arī piedzima 7dienā, Tēva dienā - 13.septembrī. Manas ilgākās dzemdības, no brīža, kad nogāja ūdeņi - 2h un 20minūtes. Visu nakti grozījos, un šoreiz izjutu kā ir kad noiet ūdeņi nevis tos pārdur. Piezvanīju mammai, braucām uz slimnīcu. 

Meita Ieva piedzima 1dienā, skaistā vasaras rītā 10.jūnijā. Termiņš bija 6.jūnijs. Arī šoreiz jau bija 3cm atvērums dažas dienas pirms noliktā datuma. Vīram vispār ir nostāja, ka vīrietim dzemdībās nav ko darīt. Gaidot katru nākamo bērniņu manī auga arvien lielākas bailes no dzemdībām. Šoreiz zināju, ka gribu ūdenī - vannā. Izsapņoju ko un kā, lasīju, pētīju. Un tā 10.jūnija rītā pamodos 04:50 ar spēcīgu sāpi, tā klikšķ un pamodos, pirms tam vispār nekas, un gāju uz vannasistabu. Iekāpu vannā, tecināju ūdeni, jo ūdens atslābina. Vīrs piezvanīja manai mammai, un saka, lai kāpju ārā, ka mamma tulīt būs klāt (dzīvo blakus kvartālā, pāri ielai). Bet nu es nevarēju, bērniņš nāca ārā, tur jau vaira neko nevar padarīt. Stāvot kājās un turoties pie dušas spiedu un teicu: kāda vēl slimnīca, turi galviņu. Kad atnāca mamma, meitiņa jau bija piedzimusi. Tas prasīja burtiski 15minūtes. Ātrā palīdzība bija turpat tuvumā un devāmies uz slimnīcu.
Meitas dzimušas 1dienā, dēli 7dienā. Reiz vecmāte man teica: kā radīta, lai dzemdētu.