Manī aug pavasaris, kurš gaida rudeni!

Grūtniecības kalendārs. 20.nedēļa.

Sveikas, mīļās topošās un jaunās māmiņas un arī tēti, kuri mēdz ieskatīties šajā portālā!

Jā, pēdējā laikā mūsu portālā ir pamatīgs grūtnieču birums, un es priecājos jo īpaši,ka arī pati varu viņām pievienoties :) Labi, patiesībā, esmu pievienojusies jau diezgan pasen- šajā nedēļā manam punčiemītniekam apritēs jau 20 pilnas nedēļas, kas ir tieši pusīte no visa grūtniecības laika! Šķiet, ka nedēļas sākušas skriet arvien ātrāk un ātrāk un pavisam drīz jau būs jāiegādājas ratiņi, gultiņa, drēbītes un viss pārējais nepieciešamais..

Jautāsiet, kāpēc tik ilgi kavējos un neko neteicu? Lai jums būtu lielāks pārsteigums :) Un domāju, ka tas arī izdevās :)

Ja runā par manām sajūtām, tad tās pilnībā atšķiras no tā, kā jutos, gaidot Danielu pirms 4 gadiem. Var jau būt, ka pie vainas vecums vai mana citādā uztvere pret lietām, bet ir mainījušās gan fiziskās, gan emocionālās sajūtas gaidību laikā. Piemēram, ja iepriekš sliktās dūšas mani piemeklēja vien pāris reizes, tad šajā reizē ar toksikozi mocījos līdz pat 15 nedēļām, kas ietekmēja pašsajūtu. Tagad gan jāsaka,ka ir sācies foršākais laiks, kad enerģija ir atgriezusies un liekas, ka varētu kalnus gāzt!

Līdzīgi ir ar emocionālām sajūtām. Ja iepriekš visu uztvēru viegli, nedomāju par to,ka varētu kas noiet greizi, tad tagad gan pozitīvas, gan negatīvas informācijas gūzma pār mani gāžas un jāprot izsijāt, ko "ņemt pie sirds" un ko nē, noskaņojoties uz pozitīvas domāšanas viļņa. līdzīgi kā bija tad, kad gaidīju Danielu Jā, un to man ļoti palīdz izdarīt mākslas nodarbības (ehh, žēl, ka jau rīt būs pēdējā nodarbība kopā ar meitenēm, bet ceru, ka savāksies grupiņa un varēšu turpināt nodarbības Māmiņu klubā). Mākslas nodarbības man ir veids, kā izpaust savas emocijas zemapziņas līmenī, laiks,ko varu veltīt tikai un vienīgi sev un savām domām, jo ikdienas skrējienā "mājas- darbs" tas diez ko labi nevedas. Tā kā ikdienā esmu diezgan emocionāla, mākslas nodarbības iemācījušas man domāt racionālāk un saprast, ka ne viss ir melns, kā to mālē :)

Izbaudot šo grūtniecību, varu piekrist daudzām dzīves situācijām piemērotajam teicienam: "Cilvēks domā, Dievs dara." Ar vīru jau sen bijām domājuši, ka vēlamies bērniņus ar mazu gadu starpību, tomēr pašreizējā situācijā redzam, ka šis ir ideāli piemērots laiks. Protams, reizumis jau tagad parādās greizsirdības lēkmes no mazās 3 gadnieces Danielas, tomēr tas ir citādāk, jo nu jau viņai var stāstīt un skaidrot, ka puncī aug bēbītis; var palūgt, lai iemasē punci ar pretstriju losjonu; aicināt parunāt ar bēbīti puncī.. Tāpat meitiņa tagad prot pati apģērbties, iet uz podiņa, prot mati iemigt un darīt citas sadzīviskas darbības,kas atvieglotu ikdienu, kad ģimenē ienāktu bērniņš, salīdzinot ar to, ja bērniem būtu 1-2 gadu starpība, tāpēc esmu priecīga, ka Dievs sajutis mūsu iekšējās sajūtas un sūtījis mums bērniņu tieši šajā laikā :)

Es vienmēr esmu domājusi, ka sieviete grūtniecības laikā īpaši uzzied, viņā pamostas talanti, ko iepriekš varbūt pat neapjauta (ne velti tieši topošās māmiņas visbiežāk pievēršas rokdarbiem)! Arī ar mani ir līdzīgi- te meitiņai bērnudārzam tauriņa spārnus izgatavoju, te svārciņus meitiņai uzšuju! Un domāju, ka drīzumā ķeršos klāt arī mazajiem rokdarbiem gaidāmajam mazulītim!

Tas tā pavisam īsumā par manām sajūtām pašreiz, bet es noteikti turpināšu :) Lai man un citām topošajām māmiņām jauks gaidību laiks!

Kristīne

 Reģistrējies topošo māmiņu klubam!