Kāds laiciņš pagājis, un tik daudz kas noticis

Kāds laiciņš pagājis, un tik daudz kas noticis

14. Mar 2012, 10:30 minniite minniite

Sveikas. Kādu laiciņu nebiju rakstījusi. Daudz kas ir noticis un daudz kas jauns ir uzzināts.

Pabūts arī slimnīcā. Bet par visu pēc kārtas.

Tuvojās marts un tas sākas ar satraukumu, jo līdz pirmajam USG apmeklējumam tā tad nebija vairs ilgi jāgaida. Ikdiena ritēja kā parasti. Mājas, darbs vairāk gan mājās, jo darbā sarunāju maiņas tā, lai varu būt vairāk mājas, jo meitenes bija slimas.

Bija jāiet pie ārstiem - t.i ģimenes ārsta, LOR. Jo nākot tuvāk dienai, kad vajadzētu atrādīties, Elīna sūdzās, ka sāp austiņa. Tā nu pierakstījāmies pie LOR. Taču pēc ārstu apmeklējumiem sākas trauksmainākais - man sākās asiņošana. Izsaucu AMP un tiku aizvesta uz slimnīcu. Rezultātā - USG, kur atklāja, ka plīsis asinsvads. Par laimi, bēbim viss ir kārtībā. Taču uzzināju, ka ir priekšguļoša placenta. Slimnīcā norīkots gultas režīms, vairāk kā uz tualeti iet nedrīkst. Sistēma, zāles. Mierīgs režīms. Nu, - ko vajag, to vajag.

Piektdienā jau pamazām atļāva pastaigāties. Bet vai zināt, cik labi ir mūsdienās? Ja nebūtu atvests man portatīvais dators, laikam aiz garlaicības nojūgtos... Ak, Laura, prieks par Tevi un Airisu. Cik labi, ka bija PC tomēr un varēju just līdzi. Augat veselas un brašas! Laura, klausi meitu! 

Bet nu par pozitīvo. Usg Pateica, ka mazais cilvēciņš ir jau 12 nedēļas un 2 dienas liels. Tas šodien jau ir. 4cm maziņš/ liels - kā nu kuram ērtāk. Un viņam viss ir kārtībā.

Tiesa gan, dažu apsvērumu dēļ, veikšu ģenētiskās analīzes, jo nācās padzert zāles, kuras nevar dzert grūtniecības laikā. Bet tad vēl nezināju, ka esmu stāvoklī. Bet tas sirdsmieram.

Nu arī esmu mājas jau kopš vakardienas un ārsts ir nozīmējis mierīgo režīmu. Jādzer ir Duphaston tabletes un vēl vienas zāles asins sarecēšanai, lai plīsušais asinsvads kārtīgi noslēdzas. Darbā esmu uz slimības lapas, cik ilgi, to rādīs laiks.

Ko es varu pateikt par slimnīcu, kur biju - ļoti labs un laipns personāls, priecēja, ka ārstējošā āste bija mana ginekoloģe, pie kuras esmu arī uzskaitē.

Vīram jau arī tika viss izstāstīts, ka nu mani esot jānēsā uz rokām, bet man jau nevajag... Vajag mazos meitukus :D Nu redzēs, kā mums ies ar to opā ņemšanu/ neņemšanu. Elīna jau saprot, bet Līvai vēl jāaprod, jo tomēr vakar bija pirmā diena, kad biju mājās pēc slimnīcas. Nedrīkstu celt smagumus un iet pirtī, kas gan būs visai grūti. Tā pat kā nevaru iet vannā, tas būs vēl grūtāk :D . Bet gan jau apradīsim ar visu jauno.

Tad nu dzīvošos mierīgi, cik nu man tas pašai sanāks un pēc iespējas vairāk sevi saudzēšu. 

 

Minniite!