Superbēbīša dienasgrāmata: mirkli PIRMS

Superbēbīša dienasgrāmata: mirkli PIRMS

10. Oct 2016, 13:48 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Gandrīz viengadnieks!

1 gads - tas nav daudz, salīdzinot ar cilvēka mūža garumu,bet pirmais gads ir tik īpašs, tik piesātināts, tik emocijām bagāts. Esam abi ar Edvardu gan raudājuši, gan smējušies kā kutināti, gan vienkārši smaidījuši un skatījušies viens otra acīs. Šis gads paskrēja ātri un man ir sajūta, ka Edvards ar mums kopā ir daudz,daudz ilgāk, jo sen vairs neatceros kā ir tad, kad Edvards ar mums nebija.. Bet šāda sajūta laikam piemeklē visas ģimenes..

Pirms gada tusnījot pa parku pēdējos metrus sapņoju, kā dosimies kopīgās pastaigās, kā apmeklēsim nodarbības, kā baudīsim dienas kopā. Protams, mazais pats ieviesa savas korekcijas, jau ierodoties plašajā pasaulē nepilnu divu stundā laikā pavēstot, ka ar viņu tik vienkārši viss nebūs un plānus nāksies pamainīt :) Un patiesi, viņš pasaulē ieradās kā viesulis- pēkšņi un strauji, iespējot 11.oktobra vakarā plkst.23:59 gluži kā filmā- nepaspēšanu uz slimnīcu, policistu iesaistīšanos, dzemdēšanu uzņemšanas nodaļā, pases pazaudēšanu... Bet tās ir smieklīgi pozitīvās atmiņas, kas ar mūsu ģimeni paliks vienmēr un šis vienmēr būs stāsta vērts piedzīvojums, ko noteikti dzimšanas dienas ballītē arī pārcilāsim!

Mūsu ģimenē katrs bērniņš bijis īpaši plānots, gaidīts un lolots un neviens nepieteicās tā ātri un uzreiz, pa vidam bijusi neveiksmīga pieredze un arī grūtniecības sākums nevienai no grūtniecībām nebija viegls- zāļu lietošana, slikta pašsajūta. Tieši tāpēc turot katru bērniņu rokās pirmo reizi bijis kā atvieglojuma sajūta, ka viss beidzies laimīgi un esam kopā!

 

20161010131939-34953.jpg 

Mazais pasaules pētnieks ieradies pasaulē

Gadiem ejot esmu kļuvusi pašpietiekama arī kā sieviete un, manuprāt, arī foršāka mamma, bet ar trešo bērniņu esam gluži kā salipuši no pirmās dienas! Mēs jūtam viens otru (ak, sākums gan nebija viegls, lai viens otru sāktu saprast) un spējam rast mierinājumu vienkārši guļot viens otram blakus. Es nesaku, ka ar lielajiem bērniem tā nav bijis, iespējams, atmiņās tas ir pagaisis, bet šis bērniņš ar savu prasīgumu un ienākšanu ģimenē visus ģimenes locekļus saistījis un saliedējis vēl ciešāk.

Vēl joprojām Jānis vai citi pieskatītāji apjautājas- un kāpēc viņš dara šādi vai tā? Tas tikai nozīmē to,ka viņi redz, cik ļoti mamma un bēbītis, šajā gadījumā es un Edvards, esam tuvi. Un tā jau ir. Ir grūti ar negulētām naktīm, nēsāšanu rokās, karāšanos kājās, apgūstot jaunas prasmes, bet kaut kā zemapziņā gribas paildzināt šīs sajūtas un šo tuvo saikni, kas vairs nebūs nekad. Tagad ir tik ļoti labi saprotu, kāpēc pastarīši ir izlutinātāki mīļbērniņi ģimenē- viņi ir jaunākie, vairāk cilvēku apkārt ar viņiem čubinās un manā gadījumā vēl ir tā sajūta- šis ir trešais, pēdējais bērniņš ģimenē.

Šis bija burvīgs piedzīvojumiem pilns gads un piedzīvojām pilnu spektru emocijām un tiešām jau redzu, kādi piedzīvojumi gaidāmi turpmākajos gados, kad mazie augs un parādīs radziņus:))

Paldies jums visām, Māmiņu Kluba mammām, ka atbalstāt mani un arī citas mammas šeit portālā!

Edvarda māmiņa



20160310173350-36549.jpg

mamma27 mamma27 10. Oct 2016, 17:44

Ak, lasu un domāju,ka lielāko daļu pati būtu rakstījusi 😀 Atceros pagājušo gadu-gan tevi ,gan sevi 😃 Un tagad šie mīlulīši svinēs jau gadiņu! Lai mazais čalis turpina būt tik pat mīļš un jauks un tev protams izturība un godam nosvinēt gadiņa jubileju!🌷😉🎉

10. Oct 2016, 16:03

ViKrEm mamma ViKrEm mamma 10. Oct 2016, 15:11

Ļoti mīļi, lai arī grūti, bet ir skaisti būt mammai 😀
Apveicam rītdienas svētkos, mums svētki ir parīt, tikai par gadiņu vairāk!

laurlapa laurlapa 10. Oct 2016, 14:18

Sirsnīgi, mīļi un aizkustinoši!!! Paldies par to! ❤😘