Superbēbīša dienasgrāmata: kad slimo actiņas jeb konjunktivīts

Slimošana nekad nav patīkama un kur nu vēl tāda, kurā nevar saprast, kā bērniņam palīdzēt un cik ilgi varētu tas vilkties.. Rudens vējos Edvards un pēc tam arī es pati slimojām ar konjunktivītu. Tiesa katram šīs izpausmes bija citādākas.

Konjunktivītu var izraisīt baktērijas, vīrusi vai alerģija un arī ārstēšana atkarībā no tā,kas to izraisījis atšķiras. Pēc simptomiem un pazīmēm secinu, ka mums ar Edvardu bija bakteriālais konjunktivīts, kam raksturīgi:

- izdalījumi un var izraisīt plakstiņu salipšanu no rītiem;

- acs apsārtums;

- acs pietūkums;

- asarošana (šī bija man izteikta pazīme);

- kairinājums un/vai smilšu sajūta acīs;

- iekaisums parasti sākas vienā acī, bet viegli var pāriet arī uz otru aci.

Man bija izteikta smilšu sajūta acī un pirmajā dienā domāju, ka acī kaut kas iebiris vai nejauši iebakstīju krāsojot acis, bet rezultātā nomocījos ar mākslīgajām asarām vienu dienu un ķēros pie zālēm- pilieniem, kas jau nākamajā dienā ļāva justies labāk!

Ārstēšana

Tā kā sākotnēji domāju, ka saslimšana būs vieglā formā, sākām ar kompresēm ar kumelītēm vai melnās tējas un mākslīgo asaru pilieniem, ko iesaka,lai mazinātu kairinājumu un diskomfortu. Tomēr nācās ķerties arī pie medikamentiem- lietojām Tobradex acu pilienus un ātri vien tikām atpakaļ uz strīpas!

Vislielākās bažas bija par to,lai pārējie ģimenes locekļi arī nesaķertu šo saslimšanu, tāpēc mēs:

- lietojām atsevišķus dvieļus un papīra kabatlakatiņus;

- izvairījāmies no tieša kontakta, cik nu tas ir iespējams;

- biežāk mazgājām rokas.

Superbēbīša māmiņa