"MĒS" vai tomēr "ES" un "TU"?!

"MĒS" vai tomēr "ES" un "TU"?!

06. Sep, 05:29 baibms baibms

Ārkārtīgi bieži dzirdu māmiņas lietojam frāzi "mēs", un nav jau tā, ka tas būtu slikti. Ir jauki, kad ģimene ir daudz kopā, pavadot dažādas aktivitātes un rezultātā sanāk lietot tik piemīlīgo "mēs".

Tomēr ir reizes, kad man "mēs" lietošana šķiet stipri par biežu un aktīvi izmantots, pat nevietā.

Tā reiz kādā māmiņu un bebīšu portālā, atļāvos vaicāt- dāmas, vai tiešām ar "mēs" jūs savas aktivitātes ar zīdaiņiem patiesi veicat kopā?

Nenoliedzami, ka ar zīdaini paralēli māmiņa var iet pagulēt un varbūt vēl kāda aktivitāte iekrīt... tomēr vai tiešām "mēs veļamies", "mums zaļa kaka", "mums zobi aug", "mēs dabūjām poti", "mēs mācāmies iet uz podiņu", "mums jānomaina pampers"... utt.,utjp.ir tas ko abi veicam kopā?

Interesanti bija dzirdēt, ka lielākā daļa dāmu (māmiņu) nemaz nebija piefiksējušas to darām- "mūsošanās" un pašas pat pasmējās par sevi.

Mans skatījums par "mūsošanos" ir šāds:

Jau gaidībās zināju, ka "nemūsošos", protams bijām divi vienā... tomēr dvēsele mums katram sava un tīri aiz cieņas pret mazo bumbulīti, kurš attīstās par mazu cilvēciņu, es uztvēru sevi par "es" un viņu par "viņš / viņa". 

Es saprotu, ka es esmu kā māmiņa nelielu laika sprīdi - kā "pietura" šai mazai personībai un būs brīdis, kad man no ligzdas mazais putnēns būs jāpalaiž ar pārliecību, ka esmu devusi maksimāli visu to labāko, lai viņš spētu būt stabils un pārliecināts par sevi ar savu "es", visā ko dara (neatskatoties uz vecākiem-nez ko viņi domā?!). 

Un tur arī tas "mēs" nākotnē galīgi neiederēsies, jo būs "viņš" un "es", jo ilgāk "mūsošos", jo grūtāk būs palaist. Ar to gan negribu teikt, ka mīlestības savā starpā būtu mazāk... pavisam noteikti nē, tā nav. 

Tomēr uzskatu to kā treniņu sev, kas sagatavotu mani pašu - brīdim, kad tā "nabassaite" jāpārgriež , bērnu palaižot plašajā dzīvē ar 100% uzticēšanos un pārliecību, ka viņam būs labi un pats ar savu pārliecības devu ies pēc saviem sasniegumiem.

Mana bērniņa esošie sasniegumi ir daudz: viņš iemācījās iet uz podiņu par to es priecājos. Viņš iemācījās uzvilkt drēbes. Pats uzcēla kluču māju un nošļūca viens no slīdkalniņa. 

Es biju tanī visā tikai atbalsts, bet sasniegumi ir mana bērna

 

Varbūt ir kādi citi viedokļi, priecāšos tos dzirdēt (jeb pareizāk-lasīt)!?!