Jebkurš bērna attīstības posms ir ļoti nozīmīgs, taču nereti tieši ieiešana 2. dzīves gadā ir liels izaicinājums gan vecākiem, gan pašam bērnam, jo no mazulīša izaudzis patstāvīgs, drosmīgs pasaules izzinātājs.
Sarunā ar Māmiņu Klubu kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe Diāna Zande norāda, ka galvenais uzdevums šajā vecuma posmā ir palīdzēt bērnam spert pirmos soļus projām no vecākiem, vienlaikus saglabājot tuvību, taču “nežņaudzot” bērnu. “Ja domājam par mazuļa pirmo dzīves gadu, bijām ļoti cieši kopā ar viņu, taču 1,5-2 gadu vecumā, kad bērns sāk pamazām atdalīties no jums, vecākiem šī pozīcija jānomaina uz “benzīntanka” pozīciju,” stāsta Diāna Zande. Tas nozīmē, ka vecāki nevis skraida pakaļ bērnam, bet gan dara viņam zināmu, ka atrodas tepat blakus, var dot nepieciešamo, taču zina, ka bērns pats jau daudz ko var izdarīt pats. “Ļaujiet bērnam darboties, dzīvot pašam, pieņemt savus mazos lēmumus drošu robežu ietvaros,” mudina D. Zande, piebilstot, ka nevajag bērnam skraidīt pakaļ un glābt viņu no visām dzīves situācijām.
Kustīgajam, aktīvajam divgadniekam ir svarīgi izkustēties, tāpēc Diāna Zande saka, ka tas ir tēvu uznāciens. Dodaties laukā! “Tēviem gribu rosināt aktīvo kustību rotaļu laikā būt mazu solīti priekšā bērnam un rosināt viņu darīt vairāk, bet ne atrasties lielu soli priekšā un dusmoties par to, ka bērns kaut ko nevar,” stāsta D. Zande. Šajā vecumā bērnam svarīgi attīstīt savas prasmes, pārvarot nelielas grūtības.
Šajā vecuma posmā būtiski sniegt bērnam brīvību, vienlaikus norādot skaidras robežas. “Atceramies, ka šajā vecuma posmā ar mīlestību vien ir par maz. Šajā vecuma posmā bērns ir arī jāaudzina,” norāda psihoterapeite.